Pašvaldību tiesību jēdziens, principi, priekšmets
Pašvaldību tiesības tāpt kā citas juridiskās zinatnes nozares ir savstarpēji saistītu tiesību normu kopums, kas nostiprina un regulē īpašu sabiedrisko attiecību jomu. Šo sab.att. sistēmas organizācijas galv. princips ir patstāvība, kas izpaužas:
vietējās pašvaldības autonomijā no valsts un citām pilsoniskās sabiedrības publiskajām strūktūrām;
vietējo iedzīvotāju iniciatīvā un patstavībā vietējo nozīmes jautājumu risināšanā;
vietējo pašvaldību un to veidoto institūciju pašnodrišināšanā un pašpietiekamībā savu uzdevumu realizēšanā.
Vietājā pašvaldība likumā „Par pašvaldībām” tiek definēta kā vietēja pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes (padomes) — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
LR pašvaldību tiesības ir komplicēts tiesību normu kopums, ar kura palīdzību tiek nostiprinātas un regulētas sabiedriskās attiecības, kuras rodas vietējās pašvaldības organizācijas procesā un pašvaldībām uzdoto atsevišķo valsts funkciju reālizācijas procesā, kā arī tad, kad vietējo pašvaldību teritoriju iedzīvotāji vai nu tieši, vai ar vēlētu, vai citu vietējās pašvaldības institūciju starpniecību risina vietējās nozīmes jautājumus.
Kā jebkura cita juridiskā zinātnes nozare arī pašvaldību tiesības balstās uz juridisko principu sistēmu. Juridiskos principus var iedalīt vispārējos un speciālos. Vispārējie principi iedarbojas uz visām vietējas pašvaldības sfērām, bet speciālie principi attiecas tikai uz atsevišķām vietējās pašvaldības sfērām. …
