Latvijā ir divu veidu pašvaldības - vietējās pašvaldības (pilsētas, novadi un pagasti), un rajonu pašvaldības. Gadījumos, ja novada pašvaldība izveidojas apvienojoties vairākām vietējām pašvaldībām (pagastiem, pilsētām), katra no tām kļūst par novada teritoriālo vienību, bet lēmējvara novadā ir tikai viena - tieši vēlēta Novada dome. Izveidojot novadu starpvēlēšanu periodā, līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām novada domes deputāti ir visu apvienoto bijušo pašvaldību deputāti.
Svarīgākie pašvaldību uzdevumi ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, gādāt par iedzīvotāju izglītību, rūpēties par kultūru un sekmē tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību. Pašvaldības nodrošina veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicina iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu, nodrošina iedzīvotājiem sociālo palīdzību, sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā, sekmē uzņēmējdarbību, rūpējas par bezdarba samazināšanu, gādā par sabiedrisko kārtību, nosaka zemes izmantošanas un apbūves kārtību, organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Šobrīd Latvijā ir: 26 rajonu pašvaldības , 527 vietējās pašvaldības, t.sk.: 53 rajona pilsētas un 7 republikas pilsētas, 35 novadi ar tajos ietilpstošajām teritoriālajām vienībām , 432 pagastu pašvaldības.
1.1.Pašvaldību tiesību jēdziens, principi, priekšmets.
Jēdziens. PT tāpat kā citas juridiskās zinātnes nozares ir savstarpēji saistītu tiesību normu kopums, kas regulē īpašu sab att jomu. Juridiskās zinātnes nozares atšķiras pēc to regulēšanas priekšmeta, un tādēļ, lai noformētu PT jēdzienu, vajag atklāt PT priekšmetu veidojošo sabiedrisko attiecību specifiku. Šo sab att sistēmas galvenais princips ir patstāvība, kas izpaužas: 1.viet pašv autonomijā no valsts u.c. publiskajām struktūrām, 2.viet iedz iniciatīvā un patstāvībā vietējās nozīmes jautājumu risināšanā, 3.viet pašv un to veidoto institūciju pašnodrošināšanā.…
