1.p/v t ir savstarpēji saistītu tiesību normu kopums, kas nostiprina un regulē īpašu sabiedrisko attiecību jomu. LR p/v t ir komplicēts t.n. kopums, ar kura palīdzību tiek nostiprinātas un regulētas sabiedriskās attiecības, kuras rodas vietējās p/v organizācijas procesā un p/v uzdoto atsevišķo valsts f-ju realizācijas procesā kā arī tad, kad vietējo p/v teritoriju iedzīvotāji vai nu tieši, vai ar vēlētu, vai citu vietējās p/v institūciju starpniecību risina vietējās nozīmes jautājumus. P/v t balstās uz juridisko principu sistēmu. V p/v principi aptver visas tās organizācijas un darbības puses. Juridiskos principus var iedalīt vispārējos un speciālos. Vispārējie principi iedarbojas uz visām vietējās p/v sfērām, bet spec. principi attiecas tikai uz atsevišķām vietējās p/v sfērām. Pie vispārējiem v p/v juridiskajiem principiem var pieskaitīt: *LR Satversmes, lik. „Par p/v”, citu LR likumu un Satversmes 81. p. kārtībā pieņemto MK noteikumu augstākais spēks;*iedzīvotāju patstāvība vietējās nozīmes jaut. izlemšanā vietējo iedz. Interesēs;* v p/v organizācijas un darbības likumība;*cilvēka un personas tiesību un brīvību ievērošana;*darbības atklātība, realizējot vietējo pašpārvaldi;*v p/v pārstāvības institūcijas izveidošanas obligātums;*v p/v institūciju un to amatpersonu atbildība teritorijas iedz., valsts fizisko un juridisko personu priekšā;*savst. nepakļautības princips;*valsts varas institūciju neiejaukšanās v p/v budžeta veidošanā un izpildē;*valsts garantijas un atbalsts v p/v-bām;*v p/v institūciju un valsts varas institūciju savst. sadarbība iedzīvotāju dzīves apstākļu nodrošināšanā. Pie speciālajiem principiem jāpieskaita piem., finansu piešķiršana, lai kompensētu izdevumus, kuri rodas valsts varas institūcijām nosakot p/v papildus izdevumus. V p/v principu realizācija tiek nodrošināta tos tiesiski nostiprinot likumdošanā, p/v nolikumos, ar šiem principiem atbilstošu organizatorisko formu un darba metožu sistēmu. Sabiedriskās attiecības, kuras veido p/v tiesību nozares priekšmetu var iedalīt sekojošās grupās: 1)attiecības, kuras saistītas ar p/v dalību tautvaldības realizācijā;2) attiecības, kuras saistītas ar p/v tiesisko, teritoriālo, ekonomisko un finansiālo pamatu;3) attiecības, kuras saistītas ar p/v organizāciju, ar vietējās varas organizatoriski tiesisko struktūru;4) attiecības, kuras rodas, tad, kad LR pilsoņi realizē savas konstitucionālās tiesības piedalīties p/v darbības gaitā, tiešas gribas izpausmes formā vai ar vēlētu vai citu v p/v institūciju starpniecību;5)attiecības, kuras saistītas ar garantiju realizāciju uz v pašpārvaldes veikšanu, tai skaitā uz v p/v tiesas aizsardzību; 6) attiecības, kuras izriet no p/v institūciju un amatpersonu atbildības iedzīvotāju, valsts, atsevišķo fizisko un jur. personu priekšā. Izdala p/v tiesiskā regulējuma priekšmetu veidojošo sabiedrisko attiecību atšķirīgās pazīmes: 1) šīm attiecībām ir lokāli teritoriāls raksturs(rodas v p/v teritoriālajā līmenī pilsētu, pagastu, novadu iedzīvotājiem veicot vietējo pašpārvaldi teritorijās, kuras tiek izveidotas atbilstoši likumiem;2) šīs attiecības ir saistītas ar p/v uzdevumu un f-ju realizēšanu visās vietējās dzīves sfērās: budžeta finansiālajā, ekonomiskajā, kultūras un sociālajā, sabiedriskās kārtības un drošības u.c., tām ir komplekss raksturs. P/v tiesību priekšmets ietver sevī pēc satura un rakstura dažāda sabiedriskās attiecības: organizatoriskās, pārvaldes, mantiskās, finansu u.c. Šīs attiecības rodas tad, kad p/v teritorijas iedzīvotāji paši vai ar p/v institūciju starpniecību risina vietējas nozīmes jautājumus. 3) p/v tiesisko attiecību obligāts subjekts ir vai nu p/v teritorijas iedzīvotāji, kuri tieši brīvās gribas izpausmes formā izlemj vietējās nozīmes jautājumus, vai nu vietējās p/v institūcija vai amatpersona, kura ir pilnvarota izlemt šos jautājumus. P/v tiesiskā regulējuma priekšmeta īpatnības nosaka p/v tiesību kā tiesību nozares komplekso raksturu.
1. Visās demokr. valstīs bez centrālās varas un pārvaldes institūc. izveidotas un darbojas pašvaldības. P. uzskata par katras dem. iekārtas pamatu. Jo attīstītākas P, jo lielāka demokr. valstī. Tieši P līmenī ir lielākas iespējas iesaistīt pilsoņus pārvaldes darbā, izmantot viņu zināšanas un spējas apstākļu uzlabošanai, ir vislabākie nosacīj., lai radītu vietējo iedzīvotāju prasībām atbilstošu harmonisku sabiedrību. Par P pieņemts uzskatīt vietējās lēmējvaras un izpildinstitūciju kopumu. Latvijā ir divu veidu pašvaldības:1) vietējās pašvaldības — pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības;2) rajonu pašvaldības. Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes (padomes) — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Rajona pašvaldība ir rajonu (reģionālā) pārvalde, kas ar vietējo pašvaldību deleģētās pārstāvniecības — padomes — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, ievērojot valsts un attiecīgā rajona administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Atbilstoši Vispasaules deklarācijai par vietējām P vietējā P nozīmē vietējās varas institūciju tiesības un pienākumus regulēt un vadīt publiskās lietas iedzīvotāju interesēs, uzņemoties par to atbildību. Īstenojot vietējās varas un pārvaldes f-jas, P ir politisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā tām ir juridiskās personas tiesības. P raksturojošie elementi ir: 1) noteikta administr. terit.; 2) pastāvīgie iedzīvot.; 3) demokr. lēmējinstitūcija-doma (padome, sapulce); 4) pilsoņu (vietējo iedzīvotāju) ievēlēts vai domes (padomes, sapulces) iecelts izpildvaras vadītājs; 5) patstāvīgs budžets un tiesības iekasēt vietējos nodokļus un nodevas. Cilvēks savas dzīves laikā mūsdienu sabiedrībā ir cieši saistīts ar vietējām P. Ikdienas dzīvi ietekmē P lēmumi un darbība. …
