Latvijā pēc neatkarības atgūšanas esošais administratīvi teritoriālais dalījums neatbilst mūsdienu prasībām. Esošais administratīvi teritoriālais dalījums nenodrošina pašvaldībām uzticēto funkciju izpildi, rada pašvaldību jau tā nepietiekamo resursu sadrumstalotību un līdz ar to neracionālu to izmantošanu.
1993. gadā pieņēma Pašvaldību reformu koncepciju, kurā paredzēja teritoriālās reformas īstenošanu. Tā kā sagatavotie teritoriālā dalījuma projekti balstījās uz piespiedu metodi, administratīvi teritoriālā iedalījuma variantu izstrāde notika centralizēti, bez pašvaldību un iedzīvotāju iesaistīšanas projektu izstrādē, tad 1998.gadā tika pieņemts “Administratīvi teritoriālās reformas likums”.
Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām un reģionālām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.
Likumā paredzēts, ka reformas ietvaros notiek administratīvo teritoriju izpēte, pagastu un pilsētu apvienošanās projektu sagatavošana un pagastu un pilsētu apvienošanās projektu realizācija. Veicot administratīvās reformas izpēti tika iesaistītas visas vietējās pašvaldības un notika iedzīvotāju aptaujas. Apvienošanās projektu izstrāde, kas notika līdz 2004. gadam, notika ar pašvaldību pārstāvju līdzdalību un ar projektu sabiedrisko apspriešanu.…
