Programmēšanas valodā Pascal ir iespēja strādāt arī ar failem. Fails ir kā masīvs – viena tipa elementu datu kopums. Pascal tiek atbalstīti triju tipu faili:
1.teksta faili,
2.tipizēti faili,
3.netipizēti faili.
Teksta faili.
Teksta failus var nolasīt pa rindām vai simboliem pēc kārtas. Teksta failu labā īpašība it tā, ka tajos var būt dažādu tipu mainīgie. Vēl labi ir tas, ka teksta faila rindas garums nav ierobežots. To gan ierobežo mainīgo garums, kuros ielasa informāciju no faila. Slikti ir tas, ka teksta failus var nolasīt tikai secīgi, t.i., nevar nolasīt, piemēram, tikai piekto rindu, ir jānolasa arī visas iepriekšējās, lai kursors līdz tai nonāktu. Vēl slikti ir tas, ka, lai failā kaut ko izmainītu, tas ir pilnībā jāpārraksta.
Tipizēti faili.
Šo failu tipu mēdz dēvēt arī par tiešas pieejas failiem, bināriem failiem vai komponenšu failiem, jo tie sastāv no komponentēm. Tipizēta failu priekšrocība ir tā, ka tie sastāv no komponentēm, tāpēc ir iespējams nolasīt kādu konkrētu komponenti, nenolasot pārejos datus no faila. Tāpat ir ar izmaiņām – var labot konkrētu komponenti, pārējās nemaz neaiztikot. Lai nolasītu kādu komponenti ir jānorāda komponenti, kuru vēlas nolasīt. Sākotnēji pieejas pozīcija ir 0 (tā norāda uz faila sākumu), kaut gan tiek nolasīta pirmā komponente. Līdz ar to, lai nolasītu 4 komponenti, pieejas pozīcijai jābūt 3. Pieejas pozīciju maina ar procedūru SEEK. Sliktā tipizēto failu īpašība ir tada pati kā masīviem, t.i., tajos var ierakstīt tikai konkrēta tipa datus ( string, integer, boolean u.c.).…