Ražošanas attīstības veidi:
Pirmatnējās kopienas ilga daudzus gadus tūkstošus, ražošanas veidu raksturoja kopīgs darbs, bezšķiru sabiedrība, zems attīstības līmenis, bija vienlīdzīga darba sadalījums, pastāvēja kopīgs sabiedrības īpašums, nolīdzinoša sadale- visiem vienāds daudzums.
Verdzība ilga dažus gadu tūkstošus. Sāka veidoties šķiras, darba sadale, privātīpašums, cilvēkiem nebija motivācijas strādāt, līdz ar to nebija darba efektivitāte, savukārt tas bremzēja attīstību. Parādās tirdzniecības iezīmes- produkts tiek mainīts pret darba spēku. Rodas nauda, kas attīstās feodālisma iekārtas laikā.
Feodālisma iekārta ilga apmēram vienu gadu tūkstoti, darba sabiedriska dalīšana veicināja ražošanu strauju attīstību, tika izveidota amatniecība un tirdzniecība, pilsētas saka veidoties iekšēji tirgi. Augsti attīstīts roku darbs. Darbs tika nosacīti atalgots-parasti piešķirts lēnis. Pastāvēja privātīpašums.
Feodālisms vēsturnieku traktējumā ir: sabiedriski ekonomiska forma, kas izveidojusies verdzības vai pirmatnējās kopienas iekārtas sabrukuma rezultātā, izveidojot šķiru sabiedrību, kura dalās feodāļos un zemniekos. Valdošā ekspluatatoru šķira - feodāļi, - sastāvēja no muižniecības un augstākās garīdzniecības, tajā pastāvēja dalījums kārtās, sīkie feodāļi bija pakļauti lielajiem feodāļiem. Pats lielākais feodālis bija Baznīca. Ekspluatētā zemniecība bija politiskā un juridiskā ziņā beztiesīga. Feodālismā valdošo ražošanas attiecību pamatā bija ražošanas līdzekļu - pirmām kārtām zemes un tās apstrādātāju, -piederēšana īpašumā feodāļiem. Feodālajai iekārtai raksturīga naturālā saimniecība un zems tehnikas līmenis. Feodālā valsts parasti bija kārtu vai absolūtā monarhija, sabiedrības garīgajā dzīvē valdīja reliģija. …
