Abi jēdzieni – pasaules uzskats un organizāciju kultūra ir vieni no nozīmīgākajiem sabiedrisko attiecību speciālista darbā ar organizāciju. Lai arī šie lielumi nav tik ievērojami kā, piemēram, uzņēmuma apgrozījums, produkta atpazīstamība vai publicitāte, tie ir visu šo sasniegumu pamatā. Turklāt pasaules uzskats un organizāciju kultūra ir cieši saistīti savā starpā.
Tikai mūsdienās ir kļuvis grūti noteikt, kurš lielums ietekmē kuru, tas ir, vai organizācijas kultūra ir balstīta uz pasaules uzskatu, vai pasaules uzskats nosaka kāda būs organizācijas kultūra. Tas ir tāpēc, ka mainās cilvēku uzskats par pasauli.
Jau Alberts Einšteins ir teicis: cilvēks ir daļa no tā, ko mēs saucam par visumu, daļa, ko ierobežo laiks un telpa. Bet cilvēks sajūt sevi, savas domas un jūtas kā kaut ko atdalītu no pārējā, - tas ir kā optisks viņa apziņas māns. Šis apmāns ir tāds kā cietums, kas ierobežo cilvēku un viņam tuvos cilvēkus, ar kuriem viņus saista noteiktas vēlmes un jūtas. Cilvēka uzdevums ir atbrīvoties no šī cietuma, paplašinot savu izpratnes un aizrautības loku, lai spētu apbrīnot visas dzīvās radības un dabu kopumā, visā tās krāšņumā.
Ideja par to, ka pasaulē viss ir saistīts, ieņem arvien lielāku nozīmi. Tā sāk ietekmēt visas sabiedrības sfēras, arī organizāciju teorijas. Mainoties sabiedrības uzskatiem, arī organizācijas pašas ir spiestas mainīties.
Grunigs uzskata, ka sabiedrisko attiecību speciālista pasaules uzskatu nosaka viņa pieņēmumi par patiesību, sabiedrību, par to, kas ir pareizs un nepareizs vai vienkārši par to, kas notiek pasaulē (Grunig James., Exelence in Public Relations and Communication Management, 1992.). Šos pieņēmumus nevar precīzi izmērīt, bet tie ir ietekmīgi un nosaka cilvēka prioritātes, un savā darbā SA speciālists izmanto tās teorijas, kas ir saskaņā ar viņa paša pasaules uzskatu. …
