Pasaules okeāna kopējais ūdens apjoms ir ~1338 milj. km3. Tajā nemitīgi notiek ūdens kustība, kas rada siltuma, skābekļa un sāļu apmaiņu starp ūdens augšējiem un apakšējiem slāņiem, starp dažādiem okeāna apgabaliem. Okeāna ūdens vid. sāļums ir 35%. Okeāna ūdens to atkarīga no saņemtā Saules radiācijas daudzuma. Okeānu ūdens milzīgās masas atjaunojas vidēji ik pēc 2600 gadiem.
Okeāna virsējos slāņos mīt galvenokārt aļģes. Baktēriju koncentrācija te ir neliela- 0,2-0,4 miljonu šūnu katrā ūdens mililitrā. Okeānā ir sastopamas zemūdens pļavas, pat biezi džungļi. Tos veido jūras kāposti. Tās un arī citas aļģes noder par barību dažādiem ūdensdzīvniekiem un, kā jau visi augi, izdala skābekli.
Pašlaik pasaules okeāns cilvēcei ik gadus dod apmēram 50 milj. t zivju, kas ir apmēram 1% no cilvēces patērētā pārtikas apjoma gadā.
Pasaules okeāna un jūru ūdeņi satur daudz sāļu, tādēļ tie ir praktiski maz izmantojami.
1998.gadu ANO pasludināja par pasaules okeāna gadu. Okeāns ir nozīmīgs barības avots un tas joprojām ir maz izpētīts. Pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam un dzīves standartam, pasaules nācijām ir jāapzinās okeāna ietekme uz mūsu dzīvi un lielās iespējas, ko tas mums varētu dot, ja būsim pietiekami saprātīgi.
Okeānā dzīvo vislielākais dzīvnieks pasaulē- zilais valis, kurš jau 3 gadu vecumā sver 160 tonnas un var būt 33 metrus garš.
Okeāns ir dažādu derīgo izrakteņu krātuve. Tur tiek iegūta nafta, gāze, vārāmais sāls, broms, kobalts, varš, niķelis u.c.
…