Ekonomikas vēsture
• Viens no iemesliem, kāpēc tiek pētīta ekonomikas vēsture, ir, lai cilvēks spētu izprast attiecīgās ekonomiskās darbības vēsturisko kontekstu.
• Otrs iemesls ir saistīts ar faktu, ka ekonomika nav eksperimentāla zinātne.
• Vienīgais veids, kā var pārbaudīt kādu ekonomisko teoriju, ir apskatīt, vai tā atbilst tam, kas ir noticis reālajā pasaulē.
• Trešais iemesls – lai varētu salīdzināt un pretstatīt dažādu veidu ekonomikas sistēmu izpildi dzīve.
• Ekonomikas vēsture ir gan ekonomikas teoriju avots, gan tās pārbaudes lauks.
• Ir daži ekonomikas vēsturnieki, kuri tāpat kā citi vēsturnieki uzskata, ka vēsture ir cikliska, turpretī ir citi, kuri uzskata, ka vēsturei ir lineāra attīstība.
• Tomēr mēs zinām, ka visa ekonomiskā darbība notiek sabiedriskos apstākļos, ko veido sabiedriskās un privātās institūcijas, tradīcijas, ticības un vērtības.
• Tāpēc ir tikpat svarīgi saprast, kā šīs institūcijas ir attīstījušās un kā gadu gaitā ir mainījusies sabiedrības struktūra, kā tā ir koncentrējusies tikai uz tām darbībām, kurās pastāv iespējas mērīt.
Ekonomikas vēstures priekšmets
• Ekonomikas vēstures pētīšanas priekšmets ir sabiedriskā ražošana un tās attīstība, ražotājspēku un ražošanas attiecību attīstība un mijiedarbība tajās konkrētajās formās, kādu ražošanas veidu savā vēsturiskajā attīstības procesā pieņem dažādos laika posmos dažādās valstīs.
• Jeb saimniecības sistēmas konkrētās valstis konkrētos periodos.
Neoklasiskās ekonomikas teorijas pamats
• Neoklasiskas modeļa pamatā ir priekšstats, ka jebkura ekonomika ir ražošanas un apmaiņas konkurējošs režīms, kur cenu sistēma iedala resursu pusautomātiskā veidā.
• Neoklasiskai teorijai ir divi pieņēmumi:
1. Tirgus postulāts un tirgus līdzsvarošana - tirgus būs līdzsvarots un piedāvājums atbilst pieprasījumam samērā īsā laikā;
2. Racionalitātes postulāts - eksistē racionāli ekonomisks cilvēks, kas situācijā, kur vienam tiek piedāvāts ekonomiska izvēle, vienmēr izvēlēs to alternatīvu, kas maksimizēs viņa ekonomisko labklājību.
Klīometrija
• Klīometrija („Cliometrics” )- visplašāk izmantotā analītiskā ekonomiskās vēstures pieeja.
• Tā ir pētniecība, kura apvieno ekonomikas teoriju kvantitatīvās metodes, hipotēžu pārbaudīšanu, kontrafaktuālos alternatīvos modeļus un tradicionālos ekonomikas vēstures paņēmienus, lai izskaidrotu ekonomisko izaugsmi vai lejupslīdi.
• Īsos vārdos: tā ir ekonomikas teoriju un kvantitatīvo metožu pielietošana vēstures pētīšanā.
• Starp visbiežāk minētajām klīometrijas īpašībām ekonomikas vēstures ietvaros ir tās ekonomikas teorija un jēdzienu sistemātiskā izmantošana, lai apskatītu ekonomisko izaugsmi pagātnē plašo kvantitatīvo materiālu sagatavošanu un formālo statistisko analīzi.
…
