1. Ievads
Sekretāres amats ir ļoti izplatīts visā pasaulē.
Vārds „sekretārs” cēlies no latīņu vārda „secretaries”, kas tulkojumā nozīmē uzticības persona.
Sekretāri radās Senajā Romā kā svešu noslēpumu glabātāji. Vēlāk no sekretāriem atdalījās notāri. Bet paši sekretāri no karaļu, caru un hercogu uzticības personām laika gaitā kļuva par lietvežiem. Iesākumā sekretāri bija vīrieši un tikai 18. gadsimta beigās sekretāra pienākumus sāka veikt arī sievietes.
Mūsdienās vārdnīcās sekretārs tiek definēts kā „persona, kas atbild par uzņēmuma, organizācijas vai citas fiziskās personas lietišķo saraksti un lietvedību”. Pārsvarā tiek lietoti tikai divi nosaukumi - sekretāre referente vai biroja administratore, bet faktiski pastāv šādi sekretāres profesijas paveidi:
• Telefona operatore - lielās kompānijās pieņem zvanus un savieno ar vajadzīgo abonentu;
• Telefona sekretāre - pieņem paziņojumus un konkrētus pasūtījumus, zvana firmas vadītāja uzdevumā;
• Tehniskā sekretāre – strādā ar biroja tehniku, pārzina vairākas klaviatūras, piemēram, latviešu, krievu, angļu;
• Sekretāre pieņemamā telpā – pieņem ienākošas vēstules un faksus, e-pastu, atbild uz telefona zvaniem dažādās valodās, pāradresē zvanus, sagaida apmeklētājus;
• Biroja sekretāre – pieņem un analizē korespondenci, izpilda vadītāja uzdevumus, ievada datorā dokumentu tekstus, kārto dokumentāciju;
• Sekretāre referente - ir vadītāja „labā roka”, atbrīvo vadītāju no laika neracionālās tērēšanas un prot uzturēt viņa augstu autoritāti.
Atkarībā no izpildāmā darba sekretārei var būt dažādi pienākumi, kā arī dažādas izglītības un profesionālo iemaņu prasības.
Mūsdienās jebkurš uzņēmums nav iedomājams bez sekretāres. Sekretāres var strādāt ministrijās, bankās, apdrošināšanas kompānijās, nekustamā īpašuma firmās, valsts pārvaldes iestādēs un citās organizācijās vai pie privātpersonām.
…
