Vairāk nekā miljarda hektāru zemes degradācija ir postoši ietekmējusi daudzu
pasaules reģionu attīstību. Miljoniem cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas zemes, jo
lauksaimnieciskais un klejotāju dzīves veids ir kļuvis neiespējams. Vēl simtiem
miljonu cilvēku draud risks kļūt par apkārtējās vides bēgļiem. Lai cīnītos pret
pārtuksnešošanos, starptautiskā sabiedrība atbalsta un īsteno ANO konvenciju
par pārtuksnešošanās apkarošanu valstīs, kurās ir liels sausums un/vai
pārtuksnešošanās, it sevišķi Āfrikā.
Starptautiskā konvencija cīņai pret augsnes degradāciju
Konvencija paredz veidot starptautisku sadarbību, lai novērstu pārtuksnešošanos un mazinātu sausuma radītās sekas. Konvencijā skaidrots pārtuksnešošanās jēdziens – augsne dažādu faktoru, klimatisku apstākļu un cilvēku darbības rezultātā kļūst neauglīga un neizmantojama. Konvencijas mērķis ir cīnīties pret šādu stāvokli ar starptautiskās sadarbības palīdzību, kā arī palielināt augsnes produktivitāti un veicināt zemes un ūdens resursu saglabāšanu.
17. jūnijs - Pasaules diena cīņai pret pārtuksnešošanos un sausumu
Konvencija «Par pārtuksnešošanos»
Lai cik jocīgi pirmajā brīdī šķistu, arī Latvija ir pievienojusies ANO konvencijai «Par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kur novērojami būtiski sausuma periodi». Gribu atgādināt, ka:
• «Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām» pieņēma pirms 11 gadiem – 1992. gada 9. maijā;
• Konvenciju par bioloģisko daudzveidību – 1992. gada 5. jūnijā;
• cīņu pret pārtuksnešošanos oficiāli sāka divus gadus vēlāk – 1994. gada 17. jūnijā, tā stājās spēkā 1996. gada 26. decembrī.
…
