Pārtikas produkti nodrošina cilvēka dzīvības funkcijām un fiziskajai slodzei nepieciešamo enerģiju, kā arī ķermeņa audu uzbūvei vajadzīgo plastisko materiālu. Tai jāsatur arī citas vielas, kas vajadzīgas normāla vielmaiņas procesa norisēm un uztura sastāvdaļu asimilēšanai organismā, un šo funkciju normālu norisi nodrošina produktos esošās uzturvielas.
Pārtikas produktu uzturvērtību nosaka ķīmiskais sastāvs, enerģētikā vērtība, asimilācijas iespējas cilvēka organismā, kā arī to sanitārais stāvoklis.
Tā kā pārtikas produktu ķīmiskais sastāvs ir ļoti daudzveidīgs, tad arī to uzturvērtība ir ļoti atšķirīga. Tāpēc atsevišķi pārtikas produkti nespēj nodrošināt cilvēku ar visām viņam vajadzīgajām uzturvielām. Var secināt, ka produktu uzturvērtība ir jāpilnveido tehnoloģiskā procesa laikā vai arī uzturā jāsaskaņo dažādu produktu lietošana.
Pārtikas produktu jeb uztura galvenās sastāvdaļas – olbaltumvielas, taukvielas un ogļhidrāti, - nokļūdami cilvēka organismā, oksidējas un izdala siltumu, kas ir enerģijas avots visiem procesiem, kuri notiek cilvēka ķermenī. Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka, sadaloties 1g olbaltumvielu vidēji izdalās 4,1 kcal jeb 16,7 kJ, 1g taukvielu – 9,3 kcal jeb 37,7 kJ un 1g ogļhidrātu – 4,1 kcal enerģijas.
Ir arī tādas uzturvielas, kas sastopamas pārtikas produktos, bet, sadalīdamās organismā, neizdala enerģiju, tomēr bez tām nevar notikt normāla vielmaiņa Pie tādām uzturvielām pieder ūdens, minerālvielas, vitamīni, fermenti u.c.
Daļa uzturvielu produktiem nodrošina tikai noteiktu garšu, smaržu, krāsu vai konsistenci, tāpēc šos produktus iedala garšvielu grupā.
Uzturvielas, kuras uzbudina organismu, bet kurām nav nekādas uzturvērtības, iedala baudvielu grupā. Dažkārt baudvielas uzskata par cilvēkam kaitīgām, piemēram, preces, kas satur alkoholu, un tabakas izstrādājumus.
Enerģijas daudzums, ko cilvēks uzņem ar pārtiku, ir viens no svarīgākajiem uztura faktoriem. Tāpēc pārtikas produktu enerģētiski vērtību pieņemts izteikt ar kaloriju skaitu, kādu tie satur.
Uzturā vajadzīgo kaloriju daudzums ir atkarīgs no cilvēka vecuma, dzimuma, fiziskās slodzes, fizioloģiskā stāvokļa, kā arī no ārējās vides faktoriem – temperatūras, gadalaika, ģeogrāfiskās vietas. Tāpat organismā mainās arī nepieciešamība pēc konkrētajām uzturvielām.…
