1. Pārtikas kvalitāte
Lielākā daļa cilvēku gan Eiropas Savienībā gan mūsu valstī pievērš lielāku uzmanību tam, cik kvalitatīva ir pārtika, ko lieto uzturā. Tas nozīme, ka cilvēki seko līdzi tam, no kā produkts ir pagatavots, kādas tam ir piedevas, cik ilgs derīguma termiņš, kādā valstī ražots un daudz citu faktoru, kuri varētu ietekmēt produkta kvalitāti.
Pārtikas produkti principā ir dabiskas izcelsmes. Par spīti to daudzveidībai un atšķirīgajiem sastāviem, tajos vienmēr ietilpst speciāli savienojumi, kuru ķīmiskā uzbūve tos padara piemērotus pārstrādei ar organisma fermentiem un līdz ar to tie var tikt fizioloģiski "sadedzināti", izdaloties enerģijai.
Katrā valstī attiecībā uz pārtiku ir pieņemti likumi, tāpat tas ir arī Latvijā, un viens no tiem ir par pārtikas apriti1 . Un tā kā pārtika ir ļoti plašs jēdziens, tad, lai būtu vieglāk izprast kas tad īsti ir pārtika un ko nozīmē ar to saistītie termini, nedaudz aplūkosim tos, kas parādās minētajā likumā.
Kvalitāte – īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;
Nekaitīga pārtika – pārtika, kas normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos nenodara kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi;
Pārtika – attiecīgi sagatavoti akvakultūras dzīvnieki, apstrādātas, daļēji apstrādātas vai neapstrādātas augu un dzīvnieku valsts vielas vai produkti, kas paredzēti cilvēka uzturam;
Pārtikas aprite – visas darbības ar pārtiku no tās ieguves līdz patēriņam (audzēšana un ieguve (izņemot augu izcelsmes produktus), pārstrāde, ražošana, izplatīšana, iesaiņošana, uzglabāšana, transportēšana, pārvietošana pāri valsts robežai, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana).
Pārtikas preču marķējums – informācija (vārds, teksts, norāde, preču zīme, firmas zīme, attēls vai simbols), kas attiecas uz pārtikas preci un ir norādīta uz iepakojuma, pavaddokumentos, uz etiķetes vai uzlīmes, vai aptveres;
Pārtikas piesārņojums – jebkura ķīmiska vai bioloģiska viela, fiziski piemaisījumi (izņemot svešķermeņus – tādus kā kukaiņu daļas, dzīvnieku mati u.c. –, pārtikas piedevas un apstrādes palīglīdzekļus), kuri nokļuvuši pārtikā ražošanas gaitā vai citos pārtikas aprites posmos veikto darbību, arī augkopībā un lopkopībā veikto darbību, un vides piesārņojuma rezultātā un kuru klātbūtne pārtikā var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai, padarīt pārtiku nederīgu cilvēka patēriņam vai citādi izmainīt pārtikas dabu vai sastāvu.
…
