Indijā lielā cieņā bija un ir ģimene un reliģija.
Indijā ģimenē galvenais ir vīrietis. Vīrietis gādā par ģimenes labklājību un to sargā. Savukārt sieviete ir tā, kas ir atbildīga par pavardu un bērnu audzināšanu. Sievietei bija jāuzņem ciemiņi, un viņa bija atbildīga par to paēdināšanu un uzņemšanu mājās, kaut arī pati pieņemšanā nevarēja piedalīties. Sieviete bija atbildīga arī par mājas kalpotājiem.
Jaunā ģimene dzīvoja pie vīra vecākiem. Tāpēc arī vairāk priecājās par dēla piedzimšanu nekā par meitenes. Jo tad vecāki zināja, ka viņu vecumdienas būs nodrošinātas un par viņiem visu laiku kāds rūpēsies. Jaunā sieva tika pakļauta vīra mātei, jo pats vīrs bija ļoti aizņemts darbos un izklaidēs, ka viņš ar sievu pavadīja kopā ļoti maz laika. Vīrieši arī varēja atļauties izklaidēties kopā ar citām sievietēm, tā saucamajām "kurtizānēm" vai "dieva verdzenēm" , bet sievietēm tas nebija atļauts, vēl jo vairāk viņas vispār reti kad izgāja no mājas. Vīri pat drīkstēja savas sievas iekaustīt.
Sieviete, lai arī cik veca būdama reti ko varēja darīt patstāvīgi bez vīra.
Visu mūžu sieviete ir pakļauta vīrietim: bērnībā - tēvam; laulības laikā - vīram un vecumdienās - dēlam.
Dīvaini ir tas, ka Indijā sievieti uzskatīja vienlaikus gan par pašu ļaunuma iemiesojumu, gan par svēto. Lai arī par meitiņas piedzimšanu īpaši nepriecājās, tomēr viņu lutināja un mīlēja. Un sievieti cienīja. Arī dēli savām mātēm ļoti pieķērās un tās mīlēja.
…