Pārskats par organizāciju teorijām

1. Klasiskā vadības teorija (pieeja):
Zinātniskais menedžments
Pamatveidotājs: amerikāņu speciālists Frederiks Teilors (1856-1915) – izstrādāja likumus, nolikumus un principus darba ekonomiskajiem paņēmieniem. Ieviesa darbinieku atlasi, apmācību un labāku simulāciju. F.Teilra teorija balstās uz 5 pamatprincipiem
Strādājošo atlase (izvirzīja prasību atlasīt katram darba veidam atbilstošus darbiniekus);
Strādājošo darbības izpēte un apmācība;
Darba specializācija (katrs strādājošais speciālists konkrētā darbībā);
Atalgojuma svarīgums (strādājošie saņem atalgojumu);
Atbildības sadalīšana (personāla resursu izmantošana).
Teoriju kritizēja par to, ka tā nav zinātniski pamatota, bet balstās uz praktiskās vadības vērtībām, pārliecību un spriedumiem.

Administratīvā teorija
Pamatlicējs: franču inženieris Henrijs Faijola (1841-1925) - administratīvās vadības skola.
Teorija atziņa: Lai panāktu darba efektivitāti, nepieciešams konkrēti un viennozīmīgi noteikt mērķus, vadības centru kontroli, un saikni, pa kuru tiek nodoti rīkojumi, darba izpildes racionālu sadali, struktūru gan struktūrvienībās, gan pārvaldes sektoros (administrācijā), atbildību par darba rezultātiem, lai katrs zinātu savu lomu un vietu kolektīvā, apstākļus, kuri veicinātu katra iniciatīvu.
Autors uzskatīja, ka pastāv 6 darbības virzieni, kuros jādarbojas menedžerim: 1) tehniskā darbība, kura iekļauj ražošanu,
2) komercdarbība (pirkšana, pārdošana),
3)finansiālā darbība,
4)drošības nodrošināšana, …