“Gaismas straume”
Manuprāt, šīs nodaļas virsraksts ņemts balstoties uz iepriekšējās nodaļas pēdējā dzejoļa rindām un nozīmē jaunu sākumu, vietu, kur cilvēks tiek cienīts un jūtas labi. Nodaļas moto mudina cilvēkus uz cīņu, nekautrēties un nebaidīties paust savas domas, ja viņus kas neapmierina, jo ir pienākuši jauni laiki, briest pārmaiņas.
“Es un sabiedrība”
Nodaļas apakšvirsraksts atklāj, ka nodaļā sabiedrība tiek aicināta atvērt acis un neļauties netaisnībām tāpat, kā to dara autore. Pasauli nespēs izmainīt viens cilvēks, tas jādara visiem kopā, ar vienu mērķi un idejām.
Liriskais varonis tiesā pagātni un tagadējo situāciju, “Kam, mūza, dzīves īstenību/Tu manām acīm apslēpi”, viņš vēlas pārmaiņas, “ Un cilvēcei radies jauns pareģons/To glābt no verdzības lāsta”, rosina ļaudis neklusēt, bet cīnīties par savu taisnību, “ Jūs gulējāt divus tūkstošus gadus./Tas ira diezgan./Mostaties!/Jau gaisma svīst”. Caur dzeju liriskais varonis brīdina, “Tas sludina par briesmām,/Un viņa dzeja rakstīta/Ar žulti un ar liesmām”, un iedvesmo, “ Ņem valsti šo ar stiprām rokām,/To patiesībā pārvēršot”. Viņš tic, ka ar kopīgiem spēkiem pienāks labāki laiki, “ Un, vecam drupās krītot,/Kā jauna Ēdene/Starp gavilēm un lāstiem/Nāk lielā nākotne”.
Dzejas tēli, kas atklāj nodaļas ideju mainīties, ejot pretī nezināmajam, tomēr tam, kas pienākas, ir žults, sapņi, dzīvība, vilņi, klintājs, glābējs, zobens, mūza, lietuvēns, komēts, grāmata, liesma, gars, uguns mēles, valoda, dzelme, ziedi, Prometejs, kokle, brūce, līgava, Ēdene.
…
