Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no visspecializētākajām sauszemes zīdītāju grupām. Liela un vidēja lieluma dzīvnieki ar garām kājām. Pēdu stāvoklis vertikāls. Pirmais pirksts izzudis, bet otrais un piektais pirksts ir vairāk vai mazāk reducēti, tie piestiprināti pie pēdas augstāk.
Vairumam pārnadžu izcelšanās un radiācijas centri atrodas Āzijā. Tagad tie sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu..
Pārnadžiem ir liela ekonomiska nozīme, jo no tiem iegūst gaļu, piena produktus, ādas un dažādas rūpniecības izejvielas. Pie pārnadžiem pieder vairums mājdzīvnieku.
Pārnadžu kārtu iedala biezpēdaiņu (kamieļu), neatgremotāju un atgremotāju apakškārtās. Recentas ir 9 dzimtas, 75 ģintis un 200 sugas. Latvijās sastopamas 2 apakškārtas ar 2 dzimtām, 4 ģintīm un 4 sugām. Latvijas pārnadžus apskatīsim sīkāk.
Apakškārtu un dzimtu noteikšanas tabula
1.apakškāta. Neatgremotāji, Nonruminantia
1.1.Cūku dzimta, Suidae
Priekšzobi ir abos žokļos. Ilkņi labi attīstīti. Dzerokļi ar 4 pauguriem. Ragu nav. Kunģis viendobuma
2.apakškārta. Atgremotāji, Ruminantia
Augšžoklī priekšzobu nav. Ilkņi nelieli vai tie ir reducēti. Dzerokļi ar asmalainām emaljām, krokām vai cilpām. Vairumam, vismaz ♂♂ ir ragi. Kunģis daudzdobumu.
2.1.Briežu dzimta, Cervidae
Pieaugušiem, vismaz ♂, ir žuburoti kaula ragi, kurus ik gadus nomaina. Jaunie ragi augšanas laikā klāti ar apmatotu ādu, kuru pēc ragu izaugšanas un pārkaulošanās noberž. Augšžoklī ilkņi var saglabāties. 32 vai 34 zobi.…
