Pārmaiņas informācijas laikmeta žurnālistikā, žurnālistikas stili un žanri

Par stereotipu jau kļuvusi frāze par divu informatīvo telpu pastāvēšanu Latvijā. Tā vairākkārt pierādīta latviešu un krievu preses salīdzinošos pētījumos Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas studentu un mācībspēku darbos, konstatējot atšķirības mediju piedāvātajā dienaskārtībā, dažādu vērtību un uzskatu kultivēšanā, tādējādi kavējot integrācijas procesus. Mazāk tas raksturīgs elektroniskajiem medijiem, bet dienas preses analīze atsevišķu svarīgu jautājumu traktējumā liecina par šo atšķirību pastāvēšanu un atražošanu gan vēstures, gan tagadnes notikumu atspoguļojumā.
Atšķirīgas attieksmes un vērtējumi par vēsturi, politiku, valodu, pilsonību, Krievijas lomu Latvijas attīstībā parādās iedzīvotāju aptaujās, salīdzinot pilsoņu un nepilsoņu, latviešu un nelatviešu atbildes. Arī 1998.g.Latvijas žurnālistu aptaujas rezultāti rāda, ka Latvijas latviešu un krievu žurnālistu viedokļi viskrasāk atšķiras sabiedriski politiskos jautājumos, mazāk – profesionālo prasmju vērtību un lomu vērtējumā.
Tomēr atšķirības nepastāv tikai starp abu valodu medijiem: vērojama gan laikrakstu noteikta tuvināšanās gan dažādošanās vienas valodas ietvaros.
Politiskā aizsprieduma tendenču mazināšanās vai pieaugums racionālu vai emocionālu pārsvars komentāros viena liakraksta ietvaros ilgākā laika periodā liecina, ka uz kvalitatīvu dienas laikraksta statusu pretendējošs laikraksts neattīstās pēc loģikas no emocionālā uz racionālo.…