Vai Latvijas vide būs tīrāka pēc valsts iestāšanās ES?
Vides piesārņojums nepazīst robežas, vienā valstī piesārņotā upe plūst cauri citām valstīm, kaitīgām vielām pārbagāto rūpniecisko piesārņojumu vējš ātri aiznes pāri vienas valsts robežām. Cilvēka tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē ir viena no ES prioritātēm.
Tāpēc vides aizsardzībā ES dalībvalstīm tiek izvirzīti augsti kritēriji. Piemēram, noteikti stingrāki degvielas kvalitātes standarti, kuru ieviešana samazinās ne tikai gaisa piesārņojumu un saudzēs iedzīvotāju veselību, bet arī taupīs automašīnu dzinējus. Noteiktie kvalitātes standarti notekūdeņu attīrīšanai, dzeramā ūdens sagatavošanai un peldvietu ūdenim ir augstāki par patlaban Latvijā spēkā esošajiem, un to ieviešana nozīmē, ka ūdens visos tā lietošanas veidos kļūs tīrāks Arī rūpniecības radītais kaitīgais piesārņojums un atkritumu apsaimniekošana tiek stingri kontrolēti.
Kur liksim savus sadzīves un bīstamos atkritumus?
Atkritumu jomā vides aizsardzības infrastruktūru atbilstoši ES prasībām Latvija apņēmusies izveidot līdz 2012.gadam. Pēc 2009.gada Latvijā sadzīves atkritumus būs atļauts apglabāt tikai vides aizsardzības prasībām atbilstošajos atkritumu poligonos, bet līdz 2012.gadam būs jāslēdz visas neatbilstošās izgāztuves. Bīstamo atkritumu apsaimniekošana Latvijai ir jāsakārto līdz 2004.gadam.
Uzsākta triju ES prasībām atbilstošu sadzīves atkritumu poligonu būvniecība Ziemeļvidzemē, Ventspilī un Liepājā. Kopumā iecerēts uzbūvēt 10 - 12 šādus poligonus, norisinās labiekārtošanas darbi Rīgas poligonā “Getliņi”.
Vai Latvija nekļūs par citu valstu bīstamo atkritumu izgāztuvi?
Pēc iestāšanās ES Latvijā nebūs iespējams ievest citu valstu saražotus atkritumus bez mūsu piekrišanas un bez stingro ES noteikumu ievērošanas. Ja arī Latvija ar kādu valsti vienojas par ievešanu, tad ir pilnībā jāievēro nacionālā likumdošana un ES tiesību akti. ES noteikumi paredz, ka izgāztuvēm būs jāatbilst ievērojami stingrākām vides aizsardzības prasībām nekā pašlaik.
ES vides politika ir orientēta uz to, lai atkritumi un īpaši kaitīgie atkritumi tiktu pēc iespējas mazāk transportēti. Priekšroka tiek dota to pārstrādei uz vietas, jo jebkura atkritumu veida transportēšana ir saistīta ar briesmām, kas var rasties noplūdes gadījumos. Iedzīvotāju drošība un veselība ir viens no ES galvenajiem kritērijiem jebkuras politikas īstenošanā.
ES nav ieinteresēta padarīt Latviju par atkritumu izgāztuvi – to apliecina lielie ES finansu ieguldījumi vides sektora sakārtošanā Latvijā. Kopš 1992. gadā vides sakārtošanā ir ieguldīti daudzi miljoni latu. Latvijas dažādos rajonos un pilsētās kopš 1997. gada ir īstenoti 26 vides projekti, kuru rezultātā cilvēki ir ieguvuši attīrītu dzeramo ūdeni, modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras novērš vides piesārņojumu, kā arī iekārtas labākai sadzīves atkritumu apsaimniekošanai.
Kad Latvijā būs ES standartiem atbilstošs dzeramais ūdens?
Droši dzert ūdeni no krāna Latvijā varēs pēc 2015. gada 31. decembra, kad saskaņā ar Latvijas apņemšanos būs ieviesti ES dzeramā ūdens kvalitātes standarti. Lai to sasniegtu, jāmodernizē ūdens attīrīšanas iekārtas, visā Latvijā jānomaina aptuveni 60 procenti ūdens piegādes tīklu, kas prasa papildu izmaksas un ilgākā laika posmā varētu paaugstināt ūdens izmantošanas cenu.
Līdz 2015. gadam, izmantojot ES fondu finansējumu un vietējos resursus, augstas kvalitātes ūdens būs nodrošināts visās apdzīvotajās vietās, kur iedzīvotāju skaits nav mazāks par 1000. Pārējās apdzīvotās vietas pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošanai varēs pretendēt uz finansējuma saņemšanu no Kohēzijas fonda.
Kā ES palīdzēs nodrošināt vides standartus?
Laika periodā no 2004. - 2006. gadam ir plānots uzsākt vairāku liela mēroga vides infrastruktūras projektu realizāciju, pie kuru īstenošanas plānots piesaistīt ES Kohēzijas fonda līdzekļus:
• likumdošanas ieviešana ūdenssaimniecības sektorā Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā;
• ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas pašvaldībās II kārta (19 pašvaldības) un III kārta (15 pašvaldības);
• ūdenssaimniecības attīstība 13 Kurzemes reģiona pašvaldībās;
• ūdenssaimniecības attīstība 12 Zemgales reģiona pašvaldībās;
• Malienas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģiona projekts;
• Piejūras sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģiona projekts;
• Zemgales sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģiona projekts;
• Vidusdaugavas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģiona projekts.
www.latvija-eiropa.gov.lv/latvija-eiropa/ info-materiali/esvidelv.doc
Ārējā tirdzniecība pēc iestāšanās ES
Pēc Latvijas iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā, Latvijai saistoša kļūs ES ārējās tirdzniecības politika, tādēļ būtiskas izmaiņas gaidāmas tirdzniecības režīmā ar kaimiņvalstīm un trešajām valstīm. Tirdzniecība ar pārējām ES dalībvalstīm balstīsies uz iekšējā tirgus nosacījumiem.
Saskaņā ar iestāšanās līguma 6. panta nosacījumiem Latvija denonsē visus līdz šim noslēgtos tirdzniecības līgumus ar trešajām valstīm, tai skaitā brīvās tirdzniecības līgumus un līgumus par vislielākās labvēlības režīma piemērošanu savstarpējā tirdzniecībā. Tā vietā Latvija pievienosies ES noslēgtajiem tirdzniecības līgumiem ar trešajām valstīm. ES noslēgtie preferenciālie līgumi ar vairākām ekonomiski pievilcīgām valstīm (Vidusjūras reģions, Dienvidamerikas reģions) līdz ar iestāšanos Latvijas uzņēmējiem dos jaunas iespējas piekļūt trešo valstu tirgiem .
Eiropas Savienībā par ārējās tirdzniecības politikas izstrādāšanu ir atbildīgs Eiropas Komisijas tirdzniecības ģenerāldirektorāts.
Informācija par Eiropas Savienības ārējo politiku attiecībā uz trešajām valstīm ir atrodama arī Eiropas Komisijas Ārējo attiecību ģenerāldirektorāta mājas lapā.
Jaunais tirdzniecības režīms mainīs gan Latvijas eksporta, gan importa nosacījumus. Importa režīma izmaiņas galvenokārt attieksies uz ES vienotā muitas tarifa ieviešanu, kā arī pievienošanos ES vispārējo priekšrocību sistēmai (GSP sistēma). Tirdzniecībā ar dažām valstīm izmaiņas nesīs arī Latvijas pievienošanās ES preferenciālajiem līgumiem un ES tirgus aizsardzības pasākumu piemērošana.. Eksporta režīma izmaiņas izriet no Latvijas pievienošanās ES noslēgtajiem tirdzniecības līgumiem ar trešajām valstīm.
ES dalībvalstis tirdzniecības politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā iesaistās tā dēvētās 133. panta komitejas ietvaros. Šajā komitejā Latvijas pārstāvji aizstāv nacionālas intereses jautājumos, kas attiecas uz ES ārējo tirdzniecību.
…
