Pārejas perioda nestabilitāte kā cēlonis krīzei Rīgas Fondu biržā

Kapitāla tirgus, tāpat kā daudz kas valsts un cilvēku dzīvē, attīstās cikliski. Tirgus kāpumu vienmēr pavada tā dalībnieku entuziasms, bet tirgus krituma periodā valda daudz skeptiskāka attieksme. Tomēr ir grūti un būtu neloģiski iedomāties, ka visa dzīve var būt viens vienīgs ceļš augšup. Lai būtu kāpums, ir jābūt arī kritumam un otrādi. Šādus kritumus un kāpumus ir piedzīvojis kapitāla tirgus visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums.
Latvijas kapitāla tirgus ir piedzīvojis savu pirmo krituma periodu. Pusotra gada laikā Dow Jones indekss ir pazeminājies no 347 punktiem (5.I 1998.) līdz 83 punktiem pašlaik. Šobrīd akciju cenu pazemināšanās jau ir apstājusies, bet visi tirgus dalībnieki vēl atrodas augšupejas gaidās. Šis krituma periods, kas aizsākās 1998.gada sākumā un kuru vēl tikai pastiprināja Krievijas krīze, ir bijis nepatīkams. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Latvijas vērtspapīru tirgus ir vēl pavisam jauns un šāds kritums tika piedzīvots pirmo reizi. Sākuma periods – 1996. un 1997.gads bija zīmīgi ar savu kāpumu. 1997.gada septembrī akciju cenas pieredzēja visaugstāko punktu – cenu indekss RICI bija 1015 punkti (12.IX 1997.) un Dow Jones indekss 508 punkti (15.IX 1997.), bet pēc tam sākās akciju cenu pazemināšanās. Toreiz pirmā eiforija, kas valdīja vērtspapīru tirgus izveidošanās sākumposmā, veiksmīgi sakrita ar valsts ekonomikas uzplaukumu un ārvalstu investoru drošāku ienākšanu Latvijā. To šobrīd piemin kā zelta laiku, salīdzinājumā ar kuru pašreizējā situācija vieš zināmu skepticismu.…