Esmu lasījis daudzas grāmatas par dažādiem tematiem, dažādiem notikumiem, dažādas pēc satura - piedzīvojumu literatūru, detektīvus, zinātnisko fantastiku, psiholoģiju u.t.t. Jebkurā grāmatā, tās autors atspoguļo kaut kādu savas domāšanas, uztveres un filozofijas daļu. Pat pašu vieglāko izklaidējošā satura vai sarežģītas matemātikas grāmatas ietver sevī kaut kādu filozofijas aspektu. Autors parasti raksta par sev tuvām izjūtām, par sev svarīgo. Un katrai grāmatai ir savs lasītāju loks, savi piekritēji. Šeit protams ir izceļamas klasiskās vērtības, seno filozofu darbi, kas ir svarīgas visiem. Es to novērtēju, ka tajās izteiktās atziņas liekas precīzas visiem, t.i. viņi ir izteikuši absolūto viedokli, kuru pieņem vairums. Par to gan strīdās, gan analizē, bet neviens nevar apgāzt šos izteicienus, lai arī varbūt tie reizēm liekas aizskaroši vai arī apstiprinoši.
Ir grāmatas, kuras izlasa, noliek plauktā atpakaļ un par tām aizmirst un atceras tikai tās atkal paņemot rokās vai ieraugot plauktā. Tā ir literatūra, kura tiek izmantota vienkārši laika pavadīšanai.
Citās grāmatās var atrast dažādas atziņas, interesantus domu izteikumus, bet kopumā nepaliek atmiņā.…