Pārdomas par Aristoteļa darba "Nikomaha ētika" fragmentu un par Žana Dibifē darba "Antikulturālās pozīcijas" fragmentu

Lai izskaidrotu esamības pirmsākumus, Aristotelis radīja mācību, ko nosauca par metafiziku. Viņš nodibināja savu filozofisko skolu - likeju. Tur filozofiju apguva vairāki simti skolnieku. Mīļākā Aristoteļa mācīšanas metode bija diskusijas ar skolniekiem pastaigas („peripator”) laikā.
Manuprāt, jautājums par tikumību mūsdienās ir aktuāls. Mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, kur valda steiga, bet šai steigā mēs bieži vien aizmirstam par cilvēcisko faktoru. Mums apkārt ir citi cilvēki un ar savu rīcību mēs nedrīkstam viņiem nodarīt pāri, jo tas nav tikumiski. Un ir tāds teiciens: „Nedari citam to, ko negribētu, lai dara tev”. Tikai mēs paši varam pieņemt lēmumu dzīvot tikumiski. Tā būs labprātīga rīcība, kas izmainīs mūsu attieksmi pret dzīvi, sevi pašu un līdzcilvēkiem.


Atvēris arī savu litogrāfiju darbnīcu Vence pilsētā un Parīzē. Dibifē ir ilustrējis daudzas grāmatas. Dibifē – labi izglītots cilvēks no turīgas ģimenes – bija apsēsts ar antikultūras teoriju, viņa interesi saistīja garīgi slimo daiļrade, primitīvie bērnu zīmējumi, urbānais huligānisms – graffiti un tamlīdzīgas nemākslinieciskas izpausmes.
Pēc manām domām, cilvēki mūsdienās sāk nogurt no pilsētu trokšņiem, piesārņojumiem, no stresa pārpilnās ikdienas. Tieši tāpēc aizvien vairāk cilvēku pievēršas senajām vērtībām un visam dabiskajam. Daba mums sniedz mieru, harmoniju, iztiku, atpūtu – un patiesībā visu to, kas cilvēkam nepieciešams tikai dažādu moderno tehnoloģiju izmantošanas rezultātā cilvēks par to sāk aizmirst. Personīgi man ar dabu vienmēr ir bijušas tuvas attiecības. Varbūt tas tāpēc, ka jau kopš bērnības dzīvoju laukos, nevis pilsētā. No dabas es smeļos mieru un spēku, piemēram, pēc pastaigas svaigā gaisā es jūtos enerģijas pārpilna. Ja no rīta pamostos un redzu, ka ārā spīd saule, tad smaidu un jūtos laimīga visas dienas garumā.
…