Arveds Švābe pēc latviešu tautasdziesmām, teikām, pasakām, parunām un sakāmvārdiem spriež par seno latviešu tiesisko apziņu, tiesiskās domas attīstības līmeni un tautas nerakstītajām jeb paražu tiesībām.
Juridiskajās terminu grāmatās šīs tiesības tiek šādi aprakstītas. Paražu tiesības – rodas tad, kad valsts sankcionē atsevišķas paražas un tās iegūst obligātu spēku. Paražu tiesības ir avots, kas raksturīgs senajām tiesību sistēmām, kā arī konservatīvajām tiesību sistēmām (feodālajām tiesībām). Latvijā paražu tiesības kā tiesību normas sankcionētas ( ievietotas likumdošanas aktos) diezgan retos gadījumos.1 Otrā terminu grāmatā paražu tiesības ( uzvedības noteikumi) sistēma, kas balstās uz paražu un regulē sabiedriskās attiecības kādā valstī, noteiktā apdzīvotā vietā etniskā vai sociālā grupā. Saskaņā ar dominējošo uzskatu paražu tiesības veidojās paražu valstiskās sankcionēšanās ceļā. Savukārt tā notika tiesas vai administratīvās darbības gaitā, kad paražu pamatos izmantoja strīdu izlemšanā. Vergturu un feodālās valstīs paražas iekļāva arī likumdošanas aktos, kas līdz ar to kļuva par paražu tiesību krājumiem.…