Paražas lielākoties uzskata par stabilu un iesakņojušos obligātu uzvedības tradīciju. Uzskata arī, ka paražas varēja mainīties no tās sociālo grupu vajadzībām, kas radījusi šīs paražas. Senči veido sakni starp mītu un dzīvajiem. Parastā atbilde uz jautājumu par vienas vai otras paražas racionālismu ir šāda: ’’Mēs tā rīkojamies, jo tāpat darīja mūsu vecāki.’’. Paražu jau tradicionālās tiesībās lielākoties regulē trīs galvenās attiecības:
Cilvēks – lieta
Cilvēks – Dievs
Cilvēks – cilvēks
Paražu tiesības – tā ir kārtības uzturēšana bez valsts varas iejaukšanās. Šādas tiesības var raksturot kā abstraktās tiesības. Šajā sabiedrības attīstības stadijā likums vēl nepastāv, tajā ir tikai likuma ekvivalents – tiesiskais bauslis: ’’Esi persona un cieni citus kā personas!’’ Atlīdzināšana – privāta procedūra – atriebība. …