Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem

PARAŽU TIESĪBAS (mores paganorum) – literatūrā arī: Zemes tiesības, cilšu tiesības, pēc tiesību vēsturnieku atziņām bijušas pārmantotas no laika pirms krustnešu iebrukuma. Līdz 13.gs. tās darbojušās mutvārdu formā, bet 13 gs. pierakstītas lejasvācu valodā.
Tautas folklora (tautasdziesmas, sakāmvārdi) ir paražu tiesību avots, no kura iespējams gūt priekšstatu par senlatviešu sabiedrisko kultūru, cilvēku dalījumu sabiedriskajās grupās, šo grupu locekļu pienākumiem un attiecībām.
Analizējot paražu tiesības folkloras kontekstā, varam sīkāk izdalīt un raksturot Īpašuma, mantošanas, ģimenes, saistību tiesību un krimināltiesību elementus:

ĪPAŠUMA TIESĪBAS
Sairstot teritoriālajai kopienai, uz atlikušā sabiedriskā īpašuma pamata (kopīgas ganības, kopīgi ūdeņi, meži) izveidojās privātīpašums – kustama manta (lopi, ieroči, pūrs) un nekustama manta (aramzemes, pļavas, zvejas vietas, bišu dravas). Laika gaitā nostiprinājās izmantojamu īpašumtiesību forma.…