Paražu tiesības līdz mūsdienām ir piedzīvojušas dažādas pārmaiņas, taču ikviens no mums zina un jūt to cik interesantas un nozīmīgas ir šīs tiesības ikkatrā mūsu dzīves situācijā. Nereti mēs mēdzam izmantot gan parunas, gan sakāmvārdus, protams, mūsdienās šiem terminiem un vārdu izpratnei ir tieša un viennozīmīga izpratne, taču diemžēl reizēm mēs pat neapzināmies no kurienes un kādēļ mēs izmantojam tieši šos un ne citus solījumus, zvērestus un apliecinājumus. Tādēļ ir nepieciešams zināt gan vēsturi gan mūsu senču rūgto pieredzi attiecībā uz paražu tiesībām.
Mūsu senči pārsvarā balstījās uz pieredzi un ticību kaut kam vairāk kā eksistencei un situāciju sakritībām. Tādēļ ir izveidojušās vairākas pazīmes šo tiesību izpratnei, piemēram, ka tiesību pamati tiek nodoti no paaudzes paaudzē mutiskā veidā un interpretēti pēc nepieciešamības izvērsties un integrēties mūsdienu sarežģītajā dzīves ritmā. Protams, arī mūsdienās tiek izmantoti tādi teicieni kā: ’’Vīrs un vārds’’ , ’’ Sacīts darīts’’ , ’’ Dubults neplīst’’ . Bet, nepārprotami, kā jau visu tautu sabiedrībā liela loma ir atvēlēta tieši dievībām(Laimas māte, Pērkoņtēvs, Meža māte u.c.), kas ir sakrālo tiesību avots- Dievišķais elements ir absolūts un neapstrīdams.…