Parazīti / Konspekts / ID: 866345

Autors: smoop123 (57)

Vērtējums:

Publicēts: 16.01.2020.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 14 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
1.	AMĒBA UN AMEBIĀZE	4
1.1.	DIZENTĒRIJAS AMĒBA	4
1.2.	PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES	4
1.3.	LABORATORISKĀ DIAGNOSTIKA	5
1.4.	ĀRSTĒŠANA	5
1.5.	PROFILAKSE	5
2.	TRIPANOSOZE UN TRIPANOSOMOZE	6
2.1.	ĀFRIKAS TRIPANOSOMOZES (MIEGA SLĪMĪBAS) IEROSINĀTĀJI (TRYPANOSOMA (TRYPANOZOOM) BRŪCEI GAMBIENSE UN TR.(TRYPANOZOOM) BRŪCEI RHODESIENSE	6
2.1.1.	ETIOLOGIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA	6
2.1.2.	PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES	6
2.1.3.	ABORATORISKĀ DIAGNOSTIKA	6
2.1.4.	ĀRSTĒŠANA	6
2.2.	AMĒRIKAS TRIPANOSOMOZES (ČAGAS SLĪMĪBAS) IEROSINĀTĀJS (TRYPANOSOMA CRUZI)	7
2.2.1.	ETIOLOGIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA	7
2.2.2.	PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES	7
2.2.3.	LABORATORISKĀ DIAGNOSTIKA	7
2.2.4.	ĀRSTĒŠANA	7
3.	LAMBLIJAS (GIARDIAINSTESTINALIS) UN LAMBLIOZE	8
3.1.	ETIOLOGIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA	8
3.2.	PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES	8
3.3.	LABORATORISKĀ DIAGNOSTIKA	8
3.4.	ĀRSTĒŠANA	9
3.5.	PROFILAKSE	9
4.	LENTEŅI	10
4.1.	VĒRŠU LENTENIS (TAENIA SAGINATA)	10
4.1.1.	ETIOLOĢIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA	10
4.1.2.	PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES	10
4.1.3.	LABORATORISKĀ DIAGNOSTIKA	11
4.1.4.	ĀRSTĒŠANA	11
4.1.5.	PROFILAKSE	11
4.2.	CŪKU LENTENIS (TAENIA SOLIUM)	11
4.2.1.	ETIOLOĢIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA	11
4.2.2.	PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES	11
4.2.3.	LABORATORISKĀ DIAGNOSTIKA	12
4.2.4.	ĀRSTĒŠANA	12
4.2.5.	PROFILAKSE	12
4.3.	PLATAIS LENTENIS (DIPHYLLOBOTHRIUM LATUM)	12
4.3.1.	ETIOLOĢIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA	12
4.3.2.	PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES	12
4.3.3.	LABORATORISKĀ DIAGNOSTIKA	13
4.3.4.	ĀRSTĒŠANA	13
4.3.5.	PROFILAKSE	13
4.4.	KAIJU LENTENIS (DIPHOLLOBOTHRIUM DENDRITICUM)	13
4.4.1.	ETIOLOĢIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA	13
4.4.2.	PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES	13
4.4.3.	LABORATORISKĀ DIAGNOSTIKA	13
4.4.4.	ĀRSTĒŠANA	13
4.4.5.	PROFILAKSE	14
	LITERATŪRAS AVOTI	15

Darba fragmentsAizvērt

4.4. KAIJU LENTENIS (DIPHOLLOBOTHRIUM DENDRITICUM)
4.4.1. ETIOLOĢIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA
Lenteņa definitīvie saimnieki ir kaija, kaķis, suns, cilveks un dažādi zivjēdāji dzīvnieki. Lenteņa starpsaimnieki; primārais- zemākie vēzīši (Cyclops); otrais- lašu dzimta (Salmonidae) zivis. Galvenā nozīme slimības izplatībā ir kaijām, kā arī citiem definitīvajiem saimniekiem.
Olas ar saimnieka fēcēm nokļūst ūdenī, no olas izšķiļas kāpurs- koracīdijs, kas ciklopā organismā attīstās par procerkoīdu. Zivs norij procerkoīdu, kur tas attīstās par plerocerkoīdu. Plerocerkoīdi cistās lokalizējas uz kuņģa un pilorisko piedēkļu ārējām sienām, retāk muskulatūrā. Tā ir definitīvo saimnieku invadētspējīgā stadija. Cilvēks invadējas, lietojot uzturā zivis ar plerocerkoīdiem.
4.4.2. PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES
Diflobotriozei raksturīgi gremošanas trakta funkciju traucējumi, samazināts vai palielināts sālsskābes daudzums kuņģī, pacienta ādāa kļūst bāla, rodas tūska, parādās iekaisuma procesi mutes dobumā. Pacienti var sūdzēties par sāpēm vēderā, meteorismu, pastiprinātu siekalošanos, vemšanu. Var būt palielinātas aknas un liesa. Sakarā ar intoksikāciju pacientam ir vājums, slikta dūša, miegainība, galvassāpes. Neārstējot difilobotriozi, iznākums var būt letāls.
…

Autora komentārsAtvērt

Redakcijas piezīmeAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −14,41 €

Materiālu komplekts Nr. 1375970

Pirkt 3 materiālus komplektā

Apskatīt materiālu komplektu

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Konspekts

Eksaktās un dabaszinātnes

Anatomija, veselība, medicīna, higiēna