Kaiju lentenis (Diphollobothriumdendriticum)
Epidemioloģija
Cilvēks-nespecifisks definitīvais saimnieks, kur D. Dendriticum parazitē sešus mēnešus, tad pamet saimnieku. Dabas perēkļus veido- kaijas. Baikāla ezera Olhonas salā invadētas 50% kaiju, vietējie iedzīvotāji- 5%. Starpsaimnieki: pirmais-zemākie vēži, otrie- lašu dzimtas zivis, alāta. Olas ar saimnieka fēcēm nonāk ūdenī- izšķiļas kāpurs-koracīdijs, ciklopa organismā attīstās-plerocerkoīds-cistās lokalizējas uz kuņģa un pilorisko piedēkļu ārējām sienām, reti- muskulatūrā- spēj invadēt saimnieku. Definitīvie saimnieki arī suņi, kaķi.
Patoģenēze un klīniskās izpausmes
Piestiprinās pie tievās zarnas gļotādas, zarnu sienā- lokālas čūlas,nekroze, atrofija. Masīva invāzija- zarnu nosprostojums. Parazīts absorbē B12 vitamīnu- avitaminoze. Zarnu trakta mikrofloras izmaiņas- nenotiek folskābes biosintēze, samazinās C vitamīna daudzums. Patogēnās vielas- sensibilizācija- alerģiska reakcija. Klīniskie simptomi- zarnu trakta darbības traucējumi, organisma intoksikācija, samazināts hemoglobīna daudzums asinīs.
Laboratoriskā diagnostika
Olas meklē fekālijās pacientam- tās ir pelēki brūnas, ovālas (līdzīgas D.latum olām).
Ārstēšana
Niklozamīds, prazikvantels, B12 (ja anēmija). Kontrole pēc 3 mēnešiem.
Profilakse
Pirms lietot uzturā zivis un ikrus tie jāapstrādā- jāvāra zivis 20min, Jātur stiprā sālījumā 0,5-6 stundas, saldē -6 grādos un tur 7 dienas. Kontrolēt ūdens baseina kvalitāti, slimu cilvēku un dzīvnieku dehelmintizāciju, iedzīvotāju izglītošana.
…
