Sākotnēji par viduslaikiem sāka runāt (ap 160. - 220.) agrīnās kristietības laikā, kurš ar šo terminu saprata "tumšo" un slikto vidējo laiku starp paradīzes laiku un to laiku, kad sāksies jaunā un skaistā pasaule. Bet viduslaikus datē no 5-15 gs.
Eiropā viduslaiki
Eiropā 10.gs. ir pilsētu rašanās laiks. Eiropā kopā ar žurkām ieved buboņu mēri, kura pirmajā epidēmijā bojā aiziet aptuveni 25 miljoni cilvēku. Pa Eiropas ceļiem apkārt klīst kropļi un ubagi; šajā laikā ir apēsti praktiski visi suņi, kaķi un peles. Šajā drūmajā laikā aktivizējas baznīca, kas iedveš cilvēkiem vismaz kādu cerību. Baznīcai bija liela autoritāte, tā katram cilvēkam deva spēku dzīvot; valstis sacentās baznīcu skaistuma ziņā. Vēl baznīca atdzīvina ideju par tuvo pasaules galu, ko pasludina 1000. gadā.(bet vinnu regulaari pārcēla ) Rodas pirmie Eiropas mākslas paraugi, izveidojas romāņu stils arhitektūrā, kuru drīz vien nomaina gotika. Parādās laicīgā dzeja un mūzika, pilsētās klejo mākslinieki un balagāni. Parādās pirmās bankas un manufaktūras, tomēr tautas masās valda absolūta neizglītotība un māņticība. Viduslaikos baznīcas kontrolēja gandrīz visas cilvēku dzīves sfēras, likumi bija ļoti stingri, tomēr pret parastajiem iedzīvotājiem tika pieļautas dažādas atlaides. Valdīja uzskats, ka tikai nedaudziem (garīdzniekiem, mūkiem) ir iespējama pilnīga šķīstība, bet pārējie ir savu iegribu vergi. Sievieti viduslaikos uzskata par kārdinātāju un pavedēju (arhetips ir Ieva), bet no otras puses ir Svētās Marijas tēls, kurš sievieti pārvērš dievišķā tēlā…
