SOCIĀLAJAM UN ROMĀŅU LOKAM ir līdzīga juridiskā terminoloģija, kuru radījusi tiesību zinātne uz romiešu tiesību pamatiem, tiesību normas uztveri par vispārēju uzvedības noteikumu, tiesību dalījumu tiesību nozarēs un kodifikācijās. Tomēr lielākoties ir vērojamas nozīmīgas atšķirības.
Sociālās tiesības par vienīgo tiesību avotu atzīst valsts sankcionētas tiesību normas, tādējādi identificējot tiesību un likuma jēdzienus. Anglo sakšu tiesību lokā ir arī tiesu prakse kā tiesību avots, ko izmanto precedenta gadījumos. Romāņu-ģermāņu tiesību lokā – paražu tiesības, tiesu principi, kā arī tiesu prakse un tiesību doktrīna. Tiesu praksei romāņu lokā nav tāds pielietojums kā anglo sakšu tiesību lokā. Sociālās tiesības noraidīja privātīpašumu un līdz ar to arī civiltiesības, visas tiesības tika pasludinātas par publiskām. Šīm tiesībām ir raksturīgs šķiriskums, kas noved pie tiesiskās nevienlīdzības. Sociālistisko tiesību lokā eksistēja formāla normatīvo aktu hierarhija, taču tā netika ievērota. Anglo-sakšu un romāņu tiesību lokā šī hierarhija tiek ievērota. Konstitucionālās normas tika uzskatītas tikai par deklaratīvu aktu, kam nebija praktiskas nozīmes. Pie tam lielāko normatīvo aktu daļu sastādīja likumam pakārtotie normatīvie akti, kuri faktiski izteica valsts aparāta un partijas intereses.
Lielākā atšķirība starp sociālistisko un romāņu tiesību loku ir ideoloģijā. Romāņu ģermāņu loka mērķis ir demokrātiska valsts, kurā tiesības kalpo sabiedrības kopdzīves taisnīgai regulēšanai, strīdu saprātīgai atrisināšanai un valsts varas ierobežošanai. Turpretī sociālistisko tiesību loka valstu mērķis ir komunisma uzcelšana un līdz ar to valsts un tiesību atmiršana. Tiesības tiek uztvertas kā pagaidu līdzeklis un to galvenais mērķis ir sabiedrības pārveidošana un audzināšana.
…
