IEVADS
Daudz ceļus ved pie maldiem, pie patiesības –tikai viens.
Ž. Ž. Ruso
Viens no būtiskajiem dzīves jautājumiem, kas var interesēt filozofus un ne tikai viņus, ir dzīves jēgas meklēšana. Katrs saprot to savādāk. Piemēram, daudzi eksistē šajā pasaulē: tikai guļ, ēd, strādā un vairs neko neinteresē, un domā, ka viņi normāli dzīvo… Varbūt, ka viņiem arī ir patiesība. Bet tomēr, manuprāt, bez garīgas dzīves var dzīvot tikai bezjēdzīgi, nepilnvērtīgi.
Dzīves jēga
Cilvēks nav putas, puvums vai puķukāposts.
Žans Pols Sartrs
Pateikt vienā vārdā, kas ir dzīves jēga, grūti.
Viena no problēmām, kas skar cilvēkus, ir kā dzīvot šajā pasaulē. Un ja cilvēks neredz dzīves jēgu vai negrib to redzēt un meklēt, tad bieži vien viņš izvēlēsies pašnāvību.
Pēc Ž. P. Sartra domām, vienīgi eksistence var radīt jēgu, var konstruēt būtību. Cilvēku nav iespējams definēt, jo sākotnēji viņš vēl nekas nav. Par cilvēku viņš kļūst vēlāk, turklāt par tādu cilvēku, par kādu viņš sevi padara. Viņam ir jārada sava pasaule. Būt brīvam nozīmē radīt.
Cilvēkam jādzīvo tā, lai varētu piedāvāt savu pasauli arī citiem, jābūt galēji atklāts un nesavtīgs un jāapliecina cilvēcība.
Cilvēkam jāzina robežas starp labo un ļauno.
Kā rakstā Ērihs Fromms savā darbā “Piederēt vai būt”, cilvēks atšķirībā no visām citām dzīvām būtnēm raizējas par savu eksistenci, nezina, kā to piepildīt. Pašapziņa, prāts un iztēle, kas piemīt cilvēkam, izjauc harmoniju ar dabu, liek izjust nelīdzsvarotību. Cilvēks ir it kā Visuma kaprīze, uz dabas fona diezgan bezpalīdzīga būtne. Viņš tiek “iemests pasaulē” nejaušā vietā un laikā. Viņš zina par savu iespējamo nāvi, apjēdz ar to saistīto bezspēcību, jo neviens nevar dzīvot mūžīgi. Cilvēks ir vienīga būtne pasaulē, kas zina, ka viņš zina. Cilvēkam ir priekšstats par pagātni un nākotni: no nebūtības viņš ir nācis un aizies atpakaļ matērijas neorganiskajā daļā. Cilvēks atraujas no dabas, bet tomēr paliek ar to saistīts. Cilvēks, kā uzsver Fromms, nepiedzimst tad, kad viņš iznāc no mātes klēpja, viņš dzimst ilgstošā garīgās attīstības procesā. Traģiski ir tas, ka daudzi nomirst, tā pa īstam nemaz nepiedzimuši.
…
