Papardes- primitīvi augi, kas aug mitrās vietās: mežos, tīreļos, upju krastos, karstos un mitros lietus mežos. Cēlušās no pirmajiem sauszemes augiem, kas auga pirms 400 miljoniem gadu. Aug mitrās un ēnainās vietās visā pasaulē.Lielākā daļa paparžu izaug no pazemes stumbra- sakneņa. Lapas var būt gan kompaktas, gan veidotas no daudzām mazām lapiņām. Izplatās dzzenot jaunus dzinumus no sakneņa, kā arī ar sporām. Sporas attīstās sporangijos papardes lapas apakšpusē. Jaunās paparžu lapas ir saritinātas, bet augot tās atritinās. Zem katras lapas atrodas sporangiji. Sporas izplata vējšs. Kad sporas nokrīt zemē, no tām izaug protāliji ar vīrišķām un sievišķām dzimumšņām. Jaunā paprde, ko sauc par sporofītu, barojas no protalija, līdz tai izaug saknes un tā var sākt patstāvīgu dzīvi. Tropu kokveida papardes var izaugt 24m augstas. Kokveida papardēm ir koksnains stumbrs bez zariem ar spalvām līdzīgu saliku lapu pušķi galā. Paparžu atliekas mūsdienās sastopamas akmeņogļu veidā. Daudzām Latvijā sastopamajām papardēm lapas izkārtotas rozetes veidā. Latvijā biežāk sastopamā ir parastā ērgļpaparde, plaši izplatīta ir arī ozolpaparde, parastā sievpaparde, parastā strauspaparde. Papardēm ir attīstīti visi auga orgāni- stumbrs lapas un saknes. Papardēm, kurām nav attīstīts stumbrs bieži veidojas stumbra pārveidnes- sakneņi, kuros uzkrājas barības vielu rezerves.…