Filozofisku mācību, par to, ka Dievs mīt katrā mazākajā pasaules sastāvdaļā un to, ka Visums un Dievs nav šķirami sauc par panteisms.
Jau kopš savas pastāvēšanas sākumiem kristīgā ticība sastapās ar tādām atbildēm uz jautājumu par pasaules izcelšanos, kas atšķīrās no kristīgās atbildes. Tā senajās reliģijās un kultūrās var atrast daudz mītu par pasaules rašanos. Daži filozofi teikuši, ka viss ir Dievs, ka pasaule ir Dievs vai, ka pasaules tapšana ir Dieva tapšana (panteisms); citi sacījuši, ka pasaule kā nepieciešama Dieva emanācija "iztek" no Dieva kā avota, lai pēc tam atgrieztos tajā; vēl citi, savukārt, apgalvojuši, ka pastāv divi mūžīgi pirmcēloņi, Labais un Ļaunais, Gaisma un Tumsa, kas atrodas pastāvīgā cīņā viens ar otru (duālisms, maniheisms); saskaņā ar dažiem no šiem uzskatiem, pasaule ir slikta, tā ir krišanas rezultāts, un tātad to jāatmet vai no tās jāatbrīvojas (gnoze); citi pieļauj domu, ka pasauli radījis Dievs, bet kas, līdzīgi kā to dara pulksteņmeistars, kolīdz to radījis, to arī atstājis (deisms); vēl citi, visbeidzot, nepieļauj domu par pasaules transcendentu izcelsmi, bet saskata tur tikai vienmēr eksistējošas matērijas nejaušību spēli (materiālisms). Visi šie mēģinājumi rast skaidrību jautājumā par pasaules izcelšanos liecina par tā pastāvīgo un vispārējo raksturu. Tamlīdzīgi meklējumi piemīt cilvēkam kā tādam. No tā izriet, ka panteisms, runājot filozofu vārdiem ir Dieva tapšana. …
