Valsts ekonomika mēģina rast atbildes jautājumam kā efektīvāk pielietot nodokļu un izdevumu politiku, lai sasniegtu pēc iespējas augstāku labklājības līmeni. Valsts ekonomika nodarbojas ar ekonomikas regulēšanu, kas saprotama kā valsts iejaukšanās ekonomikā un tirgū. Regulēšana ir saistīta uzņēmējdarbību, biznesa tiesisko un administratīvo regulēšanu. Ekonomiskā regulēšana nepieciešama lai tirgus sistēma strādātu pareizi; kad sabiedriskos labumus nevar pārdot, jo izmaksas parasti ir lielākas nekā ieņēmumi, ja ieņēmumi nav vispār; valsts ārējā un iekšējā aizsardzība; drošība dabas stihiju gadījumā (apūdeņošanas sistēmas); dabīgo monopolu (enerģētika, dzelzceļš utt.). Valsts ekonomikas regulēšana notiek ar likumdošanas palīdzību, ar plānošanas palīdzību (izstrādā plānus un projektus ar kuriem mēģina ieinteresēt privātos uzņēmējus), ar saimniecisko mehānismu izstrādāšanu (nodokļu politika, kredītu noteikumi).
Valsts ekonomiskās funkcijas: monopoldarbības regulēšana; likumdošanas funkcija; ienākumu pārdale; resursu sadale; ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanas funkcija, u.c. funkcijas.
Ir divu veidu regulēšanas metodes – tiešās un netiešās. Tiešās metodes ir saistītas ar valsts pasūtījumiem, valūtas regulēšanu, kara pirkumiem, valsts īpašuma pārvaldīšanu utt. Tiešās metodes tirgū izmanto mazāk. Netiešās metodes ir saistītas ar fiskālo, monetāro, kredītu, muitas, valūtas politiku, nodokļu atvieglojumiem utt. Ar netiešām metodēm valsts veicina darboties uzņēmējdarbībā un ietekmē uzņēmējdarbību, rada vai arī nerada labvēlīgus apstākļus uzņēmējiem, uzņēmējdarbībai.
…
