Ekonomika ir zinātne, kas māca ekonomēt, proti, izmantot savas iespējas un savus ienākumus tā, lai gūtu pēc iespējas lielāko apmierinājumu, izmantot cilvēku prasmi un enerģiju, zemi, ēkas un iekārtas, un citus ekonomiskos resursus tā, lai sasniegtu iespējami augstāku dzīves līmeni.
Ir iespējams konstatēt, ka cilvēku vēlmes nav ierobežotas. Attiecībā uz cilvēku vēlmju neierobežotību, ir nepieciešams pieminēt “nepietiekamības” jēdzienu, un tā skaidrojums ir sekojošais: ja cilvēki vēlas vairāk preču un pakalpojumu, nekā viņi var iegūt, tad eksistē nepietiekamība. Indivīda vēlmes aug tik pat ātri vai vēl ātrāk par indivīdu spēju saražot šos pakalpojumus un preces. Tā kā nav iespējams iegūt visu, ko indivīds vēlas, tad ir nepieciešams izdarīt izvēli. Izdarot izvēli ir nepieciešams no kaut kā atteikties. Situācija, kad kāds indivīds atsakās no vienas lietas, lai iegūtu citu, ir aprakstāma kā iespēju izmaksas.
Ražošana, patēriņš un maiņa. Attiecībā uz ekonomiskajās darbībā, ir iespējams nošķirt trīs galvenās grupas, proti. Ražošanu, patēriņu un maiņu. Ar vārdu ražošana saprot kāda fiziska objekta izgatavošanu. Par ražīgu darbu savukārt sauc ikvienu darba veidu, kas palīdz apmierināt cilvēku vajadzības. Ir iespējams konstatēt, ka ražošana sevī ietver gan preču, gan arī pakalpojumu izlaidi.
Jēdziens “patēriņš” apraksta preču un pakalpojumu izlietojumu, lai apmierinātu indivīdu vajadzības. Ir iespējams nošķirt ilglietojamās un īslaicīga patēriņa preces. Ilglietojamās preces ir tās patēriņa preces, kurām ir pietiekami ilgs izmantošanas laiks (vairāki gadi), savukārt īslaicīga patēriņa preces ir preces, kuras izlieto īsā laika periodā.
Lai cilvēki varētu apmierināt savas vajadzības, vispirms ir jānotiek dažiem maiņas veidiem. Jēdzienu “maiņa” raksturo atziņa, ka pakalpojumi nodrošina to, ka persona var pārdot, ko tā ir saražojusi, un nopirkt, ko citi ir saražojuši.
Bagātība un ienākumi. Bagātība sastāv no preču krājumiem, kuriem ir vērtība naudas izteiksmē. Ar jēdzienu “personiskā bagātība” saprot fizisko personu īpašumus, sabiedriskā bagātība sastāv no aktīviem, kas pieder sabiedrībai kopumā, savukārt nacionālā bagātība ir bagātību summa, kas pieder valsts pilsoņiem.
Par ienākumiem uzskata naudas summu, kas ir nopelnīta vai saņemta noteiktā laika periodā. Ienākumi var izpausties vairākos veidos: kā algu, kā procentu maksājumus par ietaupījumiem, renti par īpašumtiesībām utt. No iepriekš minētajiem faktiem ir iespējams secināt, ka “bagātības” un “ienākumu” jēdzieni ir atšķirīgi.
…