Pakalpojumu direktīvas uzlabošana.
Stefano Micossi1
1.Ievads
2004.gada pavasarī Eiropas Komisija apstiprināja Pakalpojumu direktīvas projektu Iekšējā tirgus sistēmā un nosūtīja šo projektu Eiropas Parlamenta padomei. Ierosinājums ir stūrakmens vājajai Lisabonas stratēģijai, lai atjaunotu izaugsmi Eiropas Savienībā: pakalpojumu pārskatu līdz 70% no IKP un darbaspēku attīstītajās valstīs, jo viņu sniegums ir galvenais nosacījums vispārējās produktivitātes un darbaspēka izaugsmē. Eiropas Savienībā pakalpojumu tirgi joprojām tiek organizēti nacionālajos līmeņos, starprobežu tirdzniecība relatīvi paliek mazattīstīta2 un sacensība ir vāja. Produktivitātes robs salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām valstīm ir lielā mērā izskaidrojams ar šiem šķēršļiem.3
Ierosinājums saskārās ar plašu opozīciju; laikā, kad Komitejas institūciju popularitāte sāka dilt, un dalībvalstis un Komisija sāka svārstīties, tādējādi tas viss kavēja Padomes lēmuma procesu. Pēkšņi iniciatīvu apturēja Eiropas Parlaments, kas 2006.gada februārī publicēja savu pozīciju, kas sastāvēja no tālu sniedzošos grozījumu4 skaita, kurus atbalstīja divas vadošās politiskās grupas. Šie grozījumi precizēja un papildināja Komisijas ieteikumus dažādos svarīgos aspektos, bet dažus noteikumus pasludināja par neakceptējamiem, lai pasargātu un uzlabotu Iekšējo tirgu.…