30. gadu uzplaukums:
Laika posms pēc 1934. gada 15. maija ir iegājis sarunvalodā ar nosaukumu „Ulmaņa laiki”. Saimnieciski tas bija ekonomiskās augšupejas laiks, dzīves un izglītības līmeņa celšanās, valstiskās kultūras dzīves pacēluma laiks.
1. tika uzcelta: Ķeguma hidroelektrostacija, jauni dzelzceļi, sākta vietējo izrakteņu kūdras un kaļķakmens plašāka izmantošana ražošanā un enerģētikā, modernizējās lauksaimniecība, paplašinājās eksports, stabilas bija finanses un nauda.
2. Valsts piemaksāja lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, īstenoja plašas sociālas programmas, lai noturētu lauksaimniekus laukos. Tā nodrošināja uzņēmumus ar izejvielām, deva ievērojamu daudzumu produkcijas (galvenokārt sviestu un bekonu) eksportam un nodrošināja valsts iedzīvotājus ar lētiem pašu valstī ražotiem produktiem. Lētās pārtikas produktu cenas savukārt stabilizēja iedzīvotāju dzīves līmeni. Lauksaimniecības attīstību ievērojami bremzēja zemais darba ražīgums, hroniskais darbaroku trūkums, ko centās novērst ar lietuviešu un poļu viesstrādniekiem, sīksaimniecību kvantitatīvā dominante, samērā zemās ražas un izslaukumi, nepietiekamā lauksaimniecības tehnikas izmantošana.
3. kultūras aktivitātes
"Draudzīgā aicinājuma", Lauksaimniecības akadēmijas, Latvijas Vēstures institūta un Tēvzemes balvas iedibināšana,
Brāļu kapu memoriāla celtniecības nobeigšana Rīgas Meža kapos,
uzceltas daudzas monumentālas celtnes un pieminekļi,
celtas skolu ēkas provincē (30. gadu beigās vidēji pat 94 skolu jaunceltnes gadā).
Izglītībai atvēlēja 14,7% no Latvijas budžeta, skolu nodrošinājumā ar skolotājiem un studentu skaita ziņā uz 10 000 iedzīvotājiem Latvija izvirzījās pirmajā vietā Eiropā.
Teātris un mūzika, literatūra un tēlotāja māksla turpināja strauji attīstīties, visās jomās uzrādot nopietnus sasniegumus.
…
