Aprūpi stacionārā var uzskatīt par nozīmīgu medicīniskās apkalpošanas daļu cilvēkiem, kuriem ir sirds un asinsvadu saslimšanas, galvas smadzeņu traumas, vai kuri ir pārcietuši spinālās saslimšanas. Senīla demence ir psihiatriska saslimšana, kura ir raksturīga veciem cilvēkiem (senioriem). To raksturo smadzeņu daļu atrofija, piemēram, smadzeņu garoza un zemgaroza kodoli. Demences parādīšanās un attīstīšanās, kā arī saslimšanas progress ir saistīts lielākoties ar vecumu – jo augstāks ir vecums, jo biežāki saslimšanas rādītāji.
Demence ir iegūta galvas smadzeņu saslimšana, kuru raksturo zināšanu, iemaņu un spēju samazināšanās vai zudums. Pacientus ar demenci ir grūti apmācīt kaut kam jaunam – notiek būtisks spēju un iemaņu regress, salīdzinot ar progresu. Atkarībā no citām psihiskām saslimšanām, demence ir psihisku funkciju zudums, kas notiek galvas smadzeņu bojājumu un traucējumu rezultātā. Bieži vien jaunībā var attīstīties kā adiktīvas uzvedības sekas, piemēram, alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas rezultātā, kā arī vecumdienās – kā senīla demence, kura attīstās dabisku organisma izmaiņu rezultātā.