Polijas liktenis Otrajā pasaules karā ir traģisks, tā ir viena no valstīm, kas šī kara laikā cietusi visievērojamākos zaudējumus. Pirms Otrā pasaules kara Polijas liktenis tika izlemts 1939.gada 23.augustā Maskavā parakstītajā līgumā starp Vāciju un PSRS. Vēsturē šo līgumu sauc par Molotova- Ribentropa paktu vai arī Hitlera- Staļina paktu. Šis līgums paredzēja, ka PSRS un Vācija neuzbruks viena otrai, neiesaistīsies savienībās pret otru valsti, strīdus jautājumus risinās sarunu ceļā. Līgumu noslēdza uz 10 gadiem. Šāds līgums uzskatāms par labu, jo sekmēja attiecību uzlabošanos, miera nostiprināšanos. Tomēr tā bija tikai šī pakta fasāde. Līguma būtība atklājās līgumam pievienotajos slepenajos protokolos. Šajos protokolos tika sadalīta PSRS Vācijas „interešu sfēras”. Vācijas interešu sfērā nonāca Rietumpolija un Lietuva, bet PSRS- Somija, Igaunija, Latvija, Austrumpolija un Besarābija (Rumānijas daļa). „Vācu- Padomju pakts izveidoja jaunu ģeopolitisku ietvaru Eiropā. Tas deva iespēju Vācijai un PSRS iznīcināt Poliju. Pēc tā tas atļāva „noslaucīt” visas mazās valstiņas, kas stāvēja ceļā.”[1;998]
„Polijas okupācija, kas tika uzsākta 1939. gada 1. septembrī nebija cīņu sākums Eiropā, cīņas iesākās ar Vācijas uzbrukumu Lietuvai martā un itāļu veikto Albānijas okupāciju aprīlī.”[1;998].…
