1) Otrā pasaules kara iemesli un cēloņi.
Otrā pasaules kara cēloņi ir meklējami pēc Pirmā pasaules kara izveidotajā Versaļas sistēmā, kas nespēja nodrošināt lielvalstu pretrunu sabalansēšanu, interešu izlīdzināšanu. Arī Versaļas miera līguma smagie nosacījumi Vācijai kalpoja par kara sākuma cēloni, jo Vāciju šie noteikumi neapmierināja un tā visādos veidos centās mainīt situāciju. Saspīlējumu radīja arī Rietumu lielvalstu, īpaši Lielbritānijas, Francijas un arī ASV, īstenotā „nomierināšanas politika” pret Vāciju 30. gadu otrajā pusē. Šo valstu izvirzītā politika savā ziņā uzskatāma arī par apzinātu veicināšanu Vāciju kursam kara izraisīšanā. Lielbritānijas īstenotā „nomierināšanas politika” prasīja lielu piekāpšanos Vācijas prasībām. Apskatot Vācijas intereses un lomu kara sagatavošanā un izraisīšanā var uzskaitīt 3 galvenos Vācijas mērķus, pirmkārt, tā bija „dzīves telpas” iekarošana Austrumos, otrkārt, īstenot „āriešu” rases kundzību un treškārt, realizēt Vācijas hegemoniju Eiropā vai pat visā pasaulē. Vācija centās apvienot arī savu tautu un vēlmi paplašināt „dzīves telpas” skaidroja ar nacistu ideoloģiju.
Otrā pasaules kara cēloņi ir arī cieši saistīti ar lielvalstu ārpolitiku. Vācijas mērķi apskatīti augstāk, tomēr kara sākšanās saistītas arī tādas lielvalstis kā Padomju Savienība, Japāna, Lielbritānija, Itālija, Francija un ASV.
Padomju Savienība uzskatāma par kara līdzizraisītāju. Padomju Savienības ārpolitikas mērķos ietilpa jaunu teritoriju sagrābšana Austrumeiropā. Padomju Savienības mērķis bija arī valdīšana pār pasauli jeb Kremļa valdīšana pār pasauli. PSRS arī atbalstīja ideju par vispasaules revolūcijas īstenošanu. Savā ziņā PSRS piekopa slēptu politiku. Par mērķi kļuva kara provocēšana starp Vāciju un citām Rietumu demokrātijām. „ Cits pētījums liecināja, ka Vācija un Rietumi karos līdz sasniegs asiņainu strupceļu un pēc tam PSRS parādītos kā Eiropas šķīrējtiesnesis un bez šāvieniem” .
Kara sākums saistāms ar vairākām militārām sadursmēm. Tomēr par kara tuvošanos liecināja arī Vācijas un PSRS noslēgtais Molotova- Rībentropa pakts, kas bija savstarpējais neuzbrukšanas līgums starp šīm valstīm un tika parakstīts 1939. gada 23. augustā un tam bija arī slepens protokols, kas paredzēja ietekmes zonu sadalījumu Austrumeiropā; PSRS ieguva ietekmi Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, savukārt, Vācija- Polijā. Tieši ar Vācijas iebrukumu Polijā 1939. gada 1. septembrī sākās Otrais pasaules karš. Šis Padomju un Vācijas pakts izveidoja jaunu Eiropas ģeopolitisko karkasu. . Vairāk vai mazāk Vācijas- Padomju pakts pārveidoja Eiropas skatuvi.
…