Otrais pasaules karš bija lielākais un postošākas cilvēces vēsturē. Tajā iesaistījās ap 80 miljoniem cilvēku un karadarbība norisinājās gandrīz visos okeānos, jūrās un valstīs. Kopumā karā iesaistījās 61 valsts. Tas prasīja 57 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Pēc otrā pasaules kara pilnībā izmainījās spēku samērs pasaulē.
Par konflikta cēloņiem uzskata pasaules politisko situāciju pēc Versaļas līguma 1.pasaules kara beigās (Vācija neievēro Versaļas līguma noteikumus (militāro spēku atjaunošana, Reinas apgabala militarizācija, „Austrijas anšluss” u.c.)), R-lielvalstu un jauno Eiropas valstu nespēju izveidot stabilu kolektīvās drošības sistēmu Eiropā, ASV piekopto izolacionisma politiku un nevēlēšanos iejaukties Eiropā notiekošajos procesos. Līdz pašam karam bija aktīva bruņošanās un sērija mazāku reģionālu karu, kas pamazām iesaistīja aizvien vairāk valstis.
Pirms 2.pasaules kara norisinājās dažādi nozīmīgi starptautiski notikumi:
1933.g. Vācija izstājās no Tautu savienības
1935.g. Vācija ievieš vispārēju karaklausību un ieiet Zāras apgabalā
1936.g. Vācija okupē Reinas demilitarizēto teritoriju
1938.g. „Austrijas anšluss”
1938.g. Minhenes vienošanās (Vācija un R-valstis sadala Čehoslovākiju). Vācija okupē visu Čehiju
1939.g. Vācija pievieno Klaipēdu
1938.g. Lielbritānija un Francija noslēdz savstarpējas palīdzības līgumu
1936.g. „Berlīnes Tokijas ass”
1939.g. „Molotova – Rībentropa pakts”.
2.pasaules karš sākās Polijas ieņemšanu austrumos un minimālu karadarbību Rietumu frontē. Kara pirmajam periodam raksturīgi „ass” valstu lielie militārie panākumi. Šajā posmā ievērojami pārāka bija fašistiskās Vācijas militārā stratēģija. Jau 3.septembrī Lielbritānija un Francija pieteica karu Vācija, taču aktīvu karadarbību neuzsāka. Arī Vācija pārvietoja savu karaspēku uz rietumiem, bet karadarbību neuzsāka. Šāda situācija ilga 8 mēnešus – līdz 1940.gada pavasarim un ieguva nosaukumu „savādais karš”. Vācija varēja sagatavoties tālākai karadarbībai, bet R-valstīm radās maldīgs priekšstats, ka karš neturpināsies.
Pēc A-Polijas sagrābšanas PSRS sāka nostiprināt savu ietekmi Baltijā un Somijā. Uz Maskavu tika izsaukti šo valstu pārstāvji un piespiedu kārtā uzaicināti parakstīt savstarpējās palīdzības līgumus ar PSRS. Baltija valstīs tika ievest padomju karaspēks, izveidotas kara bāzes un lidlauki.…
