Ap 1940.g. vācu un japāņu panākumi karā jūtami sāka uztraukt amerikāņus. Pēc Francijas sakāves kļuva skaidrs, ka Vācija kontrolē Eiropu, Japāna – Āziju un ka tikai LB un tās impērija stāv starp ASV un fašistu nometni.
Amerikāņi aktīvi sāka atbalstīt LB, sūtot pāri Atlantijas okeānam militāro un cita veida palīdzību. 1940.g. septembrī ASV ieviesa obligāto karaklausību, kas pirmo reizi valsts vēsturē notika miera laikā. 1941.g. Rūzvelts un Čerčils parakstīja Atlantijas hartu, kurā pziņoja attieksmi pret karu. Atlantijas okeānā notika dažas sadursmes starp ASV un Vācijas karakuģiem, un bija pilnīgi skaidrs, ka karš starp abām valstīm būs tikai laika jautājums.
Pēc kara sākuma Eiropā, britu franču un holandiešu koloniālie īpašumi Āzijā un Klusajā okeānā bija palikuši neaizsargāti. Japāņi to veiksmīgi izmantoja, lai ieņemtu daudzas valstis un Klusā okeāna salas. Taču, tā kā ASV bija izveidojusi savu karaspēku un kļuva par iespējamu draudu Japānas panākumiem, Japāņi nolēma, ka Savienotajām Valstīm jādod militārs trieciens. Tā kā ASV Klusā okeāna flote bija koncentrēta Havaju salās, uzbrukums tai uz pietiekami ilgu laiku paralizētu Savienotās Valstis, un Japānas plāni varētu tikt īstenoti.…