1942.g. un 1943.g. tika izskanēts viedoklis no Latvijas valdības pārstāvjiem, ļaut mobilizēt Latvijas pilsoņus, kas atrodas ieslodzījumā nometnēs vai izsūtīti, taču tas neradīja nekādu atsaucību. 1. Latviešu bumbvedēju aviācija bija vienīgais pulks nacionālajā aviācijas daļā Sarkanajā armijā un tajā bija vērojams lielāks latviešu īpatsvars visu kara laiku.
Mobilizācija Sarkanajā armijā, kas sākās jūlija sākumā austrumu rajonos un Rīgā – 3.novembrī, mainīja būtiski korpusa karavīru sastāvu. 1944.g. oktobra vidū 108. divīzijā latviešu bija 60%, un šis skaits ļoti strauju auga un jau gadu vēlāk marta beigās – 83,4%, un 43. Divīzija latviešu īpatsvars bija palielinājies no 40% līdz 60-90%. Latviešu vienība padomju armijas sastāvā Latvijas teritorijā pastāvēja arī pēc kara līdz 1956.g., bet nevis kā korpuss, bet divīzija.
Līdz 1945.g. 1. jūnijam, Latvijas teritorijā padomju karaspēkā tika mobilizēti 57 422 cilvēku, daudzi tika nosūtīti ne tikai uz 130. korpusu, bet arī uz citām padomju armijām. Lielie zaudējumi bija galvenokārt tāpēc, ka mobilizētos frontē sūtīja bez apmācības. 1945.g. janvārī Latvijas kara komisariāti saņēma 1999 nāves ziņas, martā – 1846, aprīlī – 2283 un ar katru nākamo mēnesi aizvien mazāk, tomēr graujošiem skaitļiem. Mobilizētie bija pazuduši bez vēsts.
…