Organizācijas pamatmērķis ir darboties efektīvi. Saskaņā ar autoru J. Grunig iekšējā komunikācija ir viens no svarīgākajiem organizācijas efektivitātes veicinošajiem elementiem. Iekšējā komunikācija ir organizācijas struktūras un kultūras sastāvdaļa, vienlaikus tā arī pati veido struktūru un kultūru. Apkārtējā vide ietekmē cilvēkus, kuriem pieder vara un kas konstruē organizācijas struktūru, kultūru un komunikāciju. Savukārt, struktūra, kultūra un komunikācija ietekmē, kam pieder vara un kā organizācija izprot tās apkārtējo vidi, veidu kādā tā reaģē uz vidi. J. Grunig apgalvo, ka izcilas (excellent) organizācijas raksturo simetriskas iekšējās komunikācijas sistēma. Simetriska komunikācija palielina darbinieku apmierinātību ar darbu, kas nodrošina organizācijai iespēju veidot ilgtermiņa attiecības ar stratēģiski svarīgo auditoriju – darbiniekiem – balstītu uz uzticību un sapratni. Simetriska komunikācija var sekmēt citu izcilas organizācijas pazīmju attīstību – struktūru, varas dalīšanu, līdzdalības kultūru. Tas ir savstarpēji ietekmējošs process.
STRUKTŪRA
Organizācijas struktūrai ir ietekme uz darbinieku apmierinātību ar darbu un komunikācijas veidu organizācijā. Apmierinātības ar darbu pamatnosacījums ir darbinieku autonomija organizācijas ietvaros. Darbiniekam piederošās autonomijas pakāpe jeb daudzums ir atkarīgs no organizācijas struktūras. Struktūras uzbūve vieno darbiniekus un ierobežo to uzvedību tādā veidā, lai organizācija darbotos kā vienots veselums.
Tiek izdalīti četri struktūras veidi, kuriem piemīt vislielākā ietekme uz darbinieku apmierinātību ar darbu un komunikāciju:
1. centralizācija – lēmumu pieņemšana ir koncentrēta vadības līmenī; darbiniekiem ir minimāla autonomija, minimālas iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā;
2. stratifikācija (nevienlīdzība starp dažādām grupām) - organizācija iedala darbiniekus augstākā un zemākā līmeņa darbiniekos. Atšķirīga attieksme pret darbiniekiem atkarībā no to ieņemamā amata;
3. formalizācija – organizācijai raksturīga noteikumu un rīkojumu ievērošana, kas ierobežo autonomiju.
4. komplicētība – raksturo organizācijas darbinieku izglītības pakāpi; nosaka dalījumu speciālistos un rutīnas darba veicējos. [1., 561. lpp.]
…
