Makroelementi – ķīmiskie elementi, kas dzīvo organismu normālai augšanai un attīstībai nepieciešami salīdzinoši lielā daudzumā. To daudzums dzīvo organismu audos ir lielāks par 0,01 %. Makroelementi ir, piemēram, dzelzs, fosfors, kalcijs, kālijs, nātrijs, sērs, magnijs.
Šūnu dzīvajam saturam ir sarežģīta ķīmiskā un fizikāli ķīmiskā uzbūve. Šūnās pavisam konstatēti 60 Mendeļejeva periodiskās sistēmas elementi. No minētajiem elementiem sastāv visas šūnu neorganiskās un organiskās vielas.
Vairums sāļu organismā ir izšķīdušā (jonu) veidā. Joni K+, Na+, Mg2+, Ca2+, Cl-, HCO3-, HPO42-, H2PO4- piedalās šūnu membrānas potenciāla radīšanā, uzbudinājuma vadīšanā, nosaka šūnas osmotiskās īpašības. Sērs ietilpst vairākās aminoskābēs, kas ir daudzu olbaltumvielu sastāvdaļas. Fosfors, kā fosforskābes sastāvdaļa, ietilpst nukleīnskābju, ATF, daudzu olbaltumvielu, lipīdu, kā arī kaulaudu u. c. struktūru sastāvā. Magnijs ietilpst hlorofila sastāvā, tāpēc tam ir sevišķi svarīga nozīme fotosintēzes procesā, organisko vielu sintēzē un skābekļa veidošanā uz Zemes. Kalcijs piedalās muskuļu saraušanās procesā, ir svarīga kaulu sastāvdaļa, regulē asins sarecēšanu. Dzelzs ietilpst hemoglobīna sastāvā, piedalās augstāko organismu un to šūnu apgādē ar skābekli.
Pavisam mazos daudzumos (katrs mazāk par 0,01% no ķermeņa masas) ir mikroelementi. Mikroelementi – ķīmiskie elementi, kas dzīvo organismu normālai augšanai un attīstībai nepieciešami salīdzinoši mazā daudzumā (mazāk par 0,01 %). Mikroelementi ir, piemēram, varš, mangāns, kobalts, cinks, jods, molibdēns, bors, fluors u. c.
Varš ietilpst dažu bezmugurkaulnieku elpošanas pigmenta sastāvā. Cinks ietilpst svarīga elpošanas fermenta (karboanhidrāzes) sastāvā. Fluors ietilpst zobu emaljas sastāvā. Broms koncentrējas dažos smadzeņu centros miega laikā. Jods ietilpst vairogdziedzera hormona tiroksīna sastāvā. Kobalts ietilpst B12 vitamīna un kopā ar to dažu fermentu sastāvā.
Noteikta funkcionālā nozīme ir arī un Mn, Al, Va, Si, Mo, Sr, Ni, kuri šūnās ir niecīgā daudzumā.
…
