Ja uz optisku sistēmu laiž paraksiālus starus šaurā kūlī, tas punktveida objekta attēls ar labu tuvinājumu arī ir punktveida jeb, kā pieņemts teikt, attēls ir sigmatisks. Bet, lietojot tikai šaurus staru kūļus, attēla apgaismojums ir mazs, jo gaismas plūsma ir maza. Tāpēc praksē lieto platus staru kūļus, kas veido lielus leņķus ar optisko asi. Šādos gadījumos attēls iznāk kropļots un nav līdzīgs priekšmetam tādēļ, ka optiskām sistēmām minētajos apstākļos piemīt vairāki trūkumi, kļūdas jeb aberācijas.
Aberāciju veidi:
a)Sfēriskā aberācija
Izšķir divu veidu sfēriskās aberācijas:
Sfēriskā aberācija, kad stari nāk no viena punkta un uz sfērisko lauzējvirsmu krīt platā kūlī, tad tie tiek lauzti nevienādi – malējie relatīvi vairāk kā vidējie, rezultātā pat monohromatiskā gaismā punkta attēls nav punkts, bet izkliedes riņķis (a] zīm.).
Ja uz lēcu krīt paralēls staru kūlis (otrs gadījums), tad vērojama līdzīga aina(b] zīm.). šajā gadījumā galvenā fokusa vietā ir daudzi. Maksimālo garumu starp fokusiem sauc par garenisko sfērisko aberāciju vai vienkārši par sfērisko aberāciju. vietā var lietot arī , kuru sauc par attēlu sfērisko aberāciju.
a)Astigmatisms
Astigmatisms parādās gan šauros, gan platos staru kūļos, kad staru kūlis krīt, veidojot leņķi ar sistēmas asi. Bez tam astigmatisms parādās visās optiskās sistēmās, kurām nav simetrijas ass, piemēram prizmā, cilindriskā lēcā. Astigmatisma dēļ optiskās sistēmas veidotais punkta attēls nav punkts, bet gan divas savstarpēji perpendikulāras dažādās plaknēs esošas svītriņas. Eksistē plakanas virsmas astigmatisms, sfēriskas lēcas astigmatisms
b)Attēla plaknes liekums
Attēla plaknes liekums(d] zīm.) tāpat kā astigmatisms, parādās pat šauros staru kūļos, ja tie uz sistēmu krīt slīpi, veidojot lielus leņķus ar galveno optisko asi, un tas izpaužas tādējādi, ka attēla virsma nav plakne, perpendikulāra galvenajai optiskai asij, bet gan lekta virsma, pie tam plaknes liekums var būt dažāds.…
