Darba valoda:
Darba valoda ir plaša, krāšņa, un lietas tiek aprakstītas ļoti skrupulozi. No tā var secināt, ka Balzaks tiešām gribējis, lai lasītājs izprot viņa domu.
„Salons savienojas ar ēdamistabu, kuru no virtuves šķir kāpņu telpa ar koka kāpieniem un krāsainām nomītām parketa plāksnītēm.”
Valoda ir ļoti diplomātiska un ieturēta, lai gan no dažām personām lauzās arī sarkasms, ironija un liela taisnīguma izjūta, tieša nepatikas izrādīšana.
„Kāda kaislība nobrūninājusi šo sīpolģīmi, kas pat karikatūrā izskatās nīsts?”
Ir arī slenga vārdi un žargonismi, tie nav pārāk izplatīti. Viens īrnieks Vokē namā darināja vārdiem izskaņas – rāma klāt. Bet šīs nianses labāk saprastu vietējie iedzīvotāji, t.i., Francijas. Kā ikvienai nacionalitātei ir labāk saprotami gan savi vecvārdi gan izteicieni. No mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem pārsvarā izmantoti epiteti, ir arī personifikācijas.
„.. Šīs celtnes, kas ietekmē apkārtni, iemezdamas tajā dzeltenus toņus..”
„.. visu satumsinādamas bargās krāsās..”
Aktualitāte:
Romāns „Gorio tēvs” ir pietiekoši aktuāls mūsdienu pasaulei, varbūt nekā literatūras darbs, bet vairāk tieši problēmu skatījumā, kādas tiek atspoguļotas šajā Balzaka darbā. Cilvēks jau nav īpaši mainījies šo divu gadsimtu laikā, tāpat aktuāla ir mantkārība, slava, cinisms, egoisms, liekulība. Tagad arī notiek skandāli un aizkulišu intrigas, bet tās nevar tik skaisti izspēlēt kā aristokrātijas laikā bet tagad intrigās iesaistītie tiek izvazāti pa dzelteno presi.
…
