2000. gada 20.novembrī Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītājs izveidoja darba grupu, lai izvērtētu ombuda institūcijas lomu Latvijā. 2001.gada janvārī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misija Latvijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma (ANO AP) saņēma prezidentes darba grupas uzrakstīto koncepciju, kā arī lūgumu izteikt savas domas, piedāvājumus un ieteikumus. Tādēļ ANO AP un EDSO pārstāvniecība Latvijā kopīgi izveidoja ekspertu misiju, lai pētītu Latvijas Valsts cilvēktiesību biroja un ombuda funkcijas valstī. Latvijas Atmoda mums parādīja, cik vienota var būt tauta, kura tic savai vadībai, savai valstij. Ar lielu nostalģiju jāatceras tie brīži, kad Latvijas iedzīvotāji stāvēja plecu pie pleca un sadevās rokās ar kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem, lai rādītu savu solidaritāti un ticību neatkarībai, demokrātijai un labākai dzīvei. Tāpat arī 1991. gada janvāra dienās, kad cilvēki sabrauca no malu malām, gatavi pat kailām rokām aizstāvēt savu parlamentu, valdību un valsti. Kopš tiem degsmes un tuvības gadiem notikušas daudzas pārmaiņas, gan pozitīvas, gan negatīvas. Vislielākais zaudējums tomēr ir tas, ka vairums cilvēku vairs netic saviem vadītājiem, valdībai un valsts pārvaldei. Sabiedrībā, runājot par pašreizējo politisko morāli, dominē pesimisms un cinisms. Socioloģiskie pētījumi rāda, ka proporcionāli lielākai daļai latviešu ir pozitīvāka attieksme pret padomju laiku politisko sistēmu Latvijā nekā pret pašreizējo. Pesimisms tik tālu pārņēmis dažu cilvēku, pat Saeimas deputātu, domāšanu, ka viņi netic iespējai Latvijā atrast cilvēku, kurš varētu pildīt ombudsmeņa funkcijas un nebūtu uzpērkams.…
