Olšūnu veidošanās

Ovoģenēze parasti norisinās nepārtraukti visā mātītes dzīves laikā. Olšūnas veidojas no dīgļepitēlija šūnām, kas apklāj olnīcu ( skatīt 1. 2. attēlu ). Sākumā izveidojas pirmatnējie ovongiji , šūnas, kas novietojas olnīcas garozā grupiņu veidā. Viena no grupas šūnām pēc tam sāk palielināties un pārvēršas par primāro ovocītu, bet pārējās šūnas izveido ap to folikulārā epitēlija slāni. Folikulārais epitēlijs vairojas, un ap olšūnu izveidojas vairākas epitēlijšūnu kārtas. Pēc tam folikulos sāk veidoties dobums, kurā atdalās šķidrums (liquor folliculi), kas satur estrogēnos hormonus. Izaugušos un nobriedušos folikulus sauc par Grāfa pūslīšiem jeb gataviem folikuliem. Olšūnas Grāfa pūslītī atrodas īpašā folikulāro šūnu pauguriņā – olšūnas uzkalnā ( cumulus oophorus). Folikulārās šūnas, kas apņem olšūnu, veido staru vainagu ( corona radiate). Staru vainaga šūnas baro augošo olšūnu. Olšūnai augot, uz tās virsmas izveidojas caurspīdīgs bezstruktūras apvalks ( zona pellucida).
Augšanas sākumā folikuls grimst virzienā uz olnīcas serdi, bet vēlāk, palielinoties folikulārā šķidruma daudzumam, tas tuvojas olnīcas virsmai un izspiežas uz āru, izspīlējot olnīcas šķiedraino apvalku [3]

…