Okeānu, jūras ekosistēmas un limniskās (ezeru) ekosistēmas

Destruktori (+procesi)
Organismu atliekas ir barības bāze destruktoriem, ūdeņu ekosistēmās tie galvenokārt ir dažādi bezmugurkaulnieki, tārpi un baktērijas, kuras noslēdz mineralizācijas procesu. Atklātajos jūru un okeānu ūdeņos ir salīdzinoši maz baktēriju (5 līdz 20 tūkst. 1 l ūdens), piekrastes ūdeņos to skaits ievērojami pieaug un sasniedz 500 tūkst. līdz 3 milj. baktēriju 1 l ūdens. Šāds baktēriju daudzums spēj īsā laikā mineralizēt lielus organisko atlieku apjomus, tādējādi papildinot piekrastes ūdeņus ar biogēnajiem elementiem un nodrošinot to augstu produktivitāti. Jūru un okeānu dziļūdens zonā daļa organisko atlieku netiek mineralizēta un uzkrājas okeāna dibenā kā organiskās nogulsnes. Mineralizētās dziļūdens nogulsnes veido
ekosistēmas biogēno elementu resursus un tikai nelielu daļu no tiem ūdens virspusē uznes augšupejošās ūdens plūsmas un straumes un šie elementi atkal tiek iesaistīti bioloģiskajā apritē. Lielākā daļa vielas, kas nogulsnējas jūru un okeānu dibenā, neatgriežas bioloģiskajā
apritē un veido nākošos nogulumiežus. Mainoties jūras vides apstākļiem (skābekļa režīms, temperatūra) augu barības elementi (galvenokārt P) no nogulsnēm var atgriezties apritē un ilgstoši uzturēt eitrofikācijas procesus, pat tad ja svaigs piesārņojums ūdeņos vairs nenonāk.
…